Krabi-Bangkoka.
Pamostos agri un 4:59 jau esmu piecēlies. Ārā 25 grādi. Šobrīd nelīst un ceru ka arī nesāks līt, jo citādi man tikšana uz lidostu tikai ar taksi, lai neizmirktu līdz apenēm. Laiks ir pietiekoši. Gribu iziet tā, lai ap 5:45 esmu uz lielās ielas pie autobusa pieturas. Soma jau vakar sakrāmēta. Apēdu atlikušos ananāsus un banānus un eju lejā. Ielās pavisam maz braucēju, ēstuvēs jau redzama rosība. Esmu aizgājis gandrīz līdz pieturai, apskatos pulksteni - kaut kā ātri esmu atnācis. Pulkstenis vēl tikai 5:30. Sāku iet lēnāk. Uz ielas stāv mototaksis. Viņš mani uzrunā un jautā uz kurieni eju. Saku, ka man jātiek uz lidostu, bet domāju, ka viņš man par dārgu. Vakar man viesnīca teica, ka ar mototaksi būšot tikpat cik ar parasto taksi, tas ir 300-350. Motovīrs man saka, ka par 150 aizvedīšot. Ar songtew būtu kādi 60-80, bet brīdi apdomājis, nolemju braukt, jo neesmu īsti pārliecināts vai ar songtew tikšu laikā. Piemirsās pat pakaulēties par cenu. Braucam pa naksnīgajām ielām. Sarkanā gaisma te tiek ignorēta. Varbūt ne vienmēr, bet naktī noteikti. Jābrauc kādi 9km. Aizmirsu uzlikt ķiveri un braucot vējš grabina pa ausīm tā, ka aizbraucot galā ir pamatīgi aizkritušas ausis. Esmu šeit ļoti agri un laiks man vairāk kā 2 stundas līdz lidojumam. Varbūt arī labi, jo varu apsēsties un bez steigas šo to pierakstīt. Pamazām sāk aust gaisma un pa logu redzu, kā debesis iekrāsojas ceriņkrāsā, bet otrā pusē tās zilas. Brīdi pabrīnos līdz beidzot man pielec, ka viens no logiem ir ar tonētu stiklu.
Atvērtā wifi tīkla šeit lidostā nav. Ir tikai mobilajiem lietotājiem ar attiecīgajām sim kartēm un Bangkok airways klientiem.
Lidojums ar Nok air bez kādas aizķeršanās. Bangkokā nolaižamies DMK lidostā. Jāsameklē naktsmājas. Esmu sev atradis nedārgu 1-vietīgu istabu, bet Evija grib ko labāku un atrod sev numuriņu blakus viesnīcā. Brauksim ar vilcienu, tik vēl paskatamies Goglē ar ko mums izdevīgāk braukt no vilciena līdz viesnīcai. Gogle saka ka ar 9s autobusu. Ok ejam, bet gan šoreiz ne pa gogles norādīto ceļu, jo nez kāpēc tā mums parāda lielus līkumus. Aizejam uz gaisa pārvadu un pa taisno lejā uz vilciena staciju.
Biļete līdz Samsen stacijai gandrīz par velti - maksā 4 bātus (!) 11 centi). Nepaiet ne 5 minūtes, kā vilciens jau klāt.
Ilgi nav jābrauc - laikam 6 pieturas. Izkāpjam un ejam uz gogles norādīto autobusa pieturu. Apmēram pēc 15 min gājiena ieraugu ceļa malā pieturas stabu. Stājamies gaidīt. Cilvēka neviena, uz pieturas rakstīts 1. Nez vai tas autobusa nr vai kas cits. Nekādas informācijas par 9-to nav. Gaidam, gaidam, bet neredzam vispār nekādus autobusus ne uz vienu ne otru pusi, lai gan arī ielas pretējā pusē ir pietura. Pēc kādas pusstundas nolemjam braukt ar taksi. Tie te arī nav dārgi, it īpaši jau braucot trijatā. Ilgi nav jāmeklē, jo tie te brauc garām ik pa pāris minūtēm. Kāpjam iekšā pirmajā, kas piebrauc un pēc 10 minūtēm jau esam pie viesnīcas. Izkāpuši redzam kādu ēstuvi, kas pilna ar vietējiem tā, ka pat brīvu vietu nav. Pagaidīsim kad atbrīvosies un iesim paēst. Te vjetnamiešu nūdeļu zupa. Ok, tas mums der, jo vjetnamā tādu bieži ēdām un bija riktīgi garšīga. Ir lielās un mazās porcijas par 50 un 60 bātiem. Mēs ņemam lielās :-)
Zupa ēdama, bet pirmo reizi pa visu laiku jūtu, ka tomēr nav īsti garšīga. Laikam gan Taizemē jāēd taju ēdieni nevis vjetnamiešu nūdeļu zupa. Acīmredzot nemāk viņi taisīt šīs zupas.
Ejam iečekoties iesnīcās. Man šoreiz New Siam Guest House. 5gbp/diena. Minimālisms, duša un tualete koridora galā, bet ir tīrs un man arī neko vairāk nevajag lai pa nakti pārgulētu. Viesnīcā daudz neiespringst par durvīm priekšā pisuāram. Tā to redz tie, kas iet augšā vai lejā pa kāpnēm.
10 min un es jau guļu savā gultā. Pieslēdzu wifi. Redzu ziņu no Viktora, ka vajadzīga palīdzība. Pie durvīm kāds klauvē - meitene no recepšena arī uznākusi mani pasaukt, ka lejā draugs gaidot. Saprotu, ka kautkādas problēmas ar iečekošanos. Man arī ar Agodu dažas reizes tā ir bijis, bet parasti tā ir pašu viesnīcas saimnieku vaina, ka viņi uzrāda ko nepareizi.
Tā arī šoreiz - šie uzrādījuši, ka paši noņems naudu no kartes ar kuru Evija rezervēja, bet izrādās, ka šie nemāk vai varbūt arī kādu iemeslu pēc negrib to izdarīt. Prasa, lai maksā skaidrā. Ja samaksāsim skaidrā, tad var sanākt dubults maksājums, kad pēkšņi administrācijā kāds attopas kā tad saņemt maksu onlainā no kartes. Saku, lai viņi atceļ rezervāciju. Šie nevarot. Droši vien viņiem tas ir neizdevīgi, jo var zaudēt savi Agodas reputāciju. Saka lai mēs paši atceļot. Mums arī riskanti atcelt, jo rezervācijā teikts, ka par atcelšanu tāpat kautkas tur jāmaksā. Par 1. nakti noteikti. Īsti 100% variantu nav, bet beigās izlemju, ka lai tomēr maksā skaidrā, tik lai čekā ieraksta rezervācijas numuru. Tad vismaz varēs ko strīdēties gadījumā, ja vēl no kartes noņems. Beidzot šie tiek pie sava numuriņa atslēgām, par kurām vēl bija jāatstāj 1000 bātu depozīts, ko atdošot kad prombraucot atdošot atslēgu.
Nolikuši mantas ejam izvēdināt galvas. Brauksim ar kuģi līdz galam, pastaigāsim un tad atpakaļ. Īsti nekā tur galā nav, bet ne jau apskates objektus braucam pētīt, bet vienkārši pastaigāt.
Līdz kuģīša piestātnei mums pavisam tuvu. Celiņam abās pusēs suvenīru veikaliņi - ziepes, vardes, dziedošās bļodas... Bļodas mani ieinteresēja. Ar kociņu rīvējot gar bļodas malu tā sā.smuki skanēt. Ir dažādu izmēru šie trauki. Lielais visiespaidīgākais. Pajautāju cik maksā - ap 3500-4000 bātu. Tas ir 100+ eiro! Nemaz nesāku kaulēties. Viktors saka, ka Rīgā tās esot lētākas. Varbūt mums kā tūristiem, pirmo cenu nosauca x3?
Gaidam kuģi. Šoreiz diezgan ilgi nācās gaidīt - minūtes 20-30. Beidzot kuģis ir klāt. Kāpjam iekšā. Biļete 15 bāti.
Izkāpuši ejam pa ielu uz priekšu. Pēkšņi uz ielas stūra ieraugu kādu pavecu sievieti, kas tirgo ziedu virtenes. Neticami! Šeit tieši tajā pašā vietā, kur pirms 3 gadiem, sēž tā pati tantiņa un tirgo tādus pat ziedus. Tāda dīvaina sajūta. Nofotografēju un ejam tālāk. Kad bijām jau prom, tad tik izdomāju, ka vajadzēja kaut ko simboliski nopirkt no viņas. Eh, labās domās nez kāpēc nāk par vēlu.
Kāds vīrs tirgo zāvētus augļus un ogas. Izvēle liela. Paprasu nogaršot un nopērku 3 dažādus. Lēti gan nav. 100 bāti, par visai mazu paciņu, bet nu dikti garšīgi bija. Laiciņu pastaigājuši, griežamies riņķī un ejam uz tirgus pusi. Tur pipariņi varen skaisti!
Un ne tikai! Mangostīni, kas Vjetnamā bija visai dārgi, šeit 35 bāti kg., toties ananāsi, kas Vjetnamā maksāja kapeikas, šeit 2x dārgāki. Bet nu šeit tie ir pamatīgi lieli. Nopērku gan mangostīnus, gan ananāsu. Ejam atpakaļ uz kuģīša piestātni.
Braucot kuģī nogaršoju ananāsus - man tie jau notīrīti un sagriezti. WOW! Saldi, kā ar medu. SUPER GARŠĪGI! Tādu vēl nebiju ēdis. Tagad atceroties pilna mute siekalām.
Atbraucis viesnīcā apēdu daļu mangostīnu. Tie ir pavisam gatavi, bet nav tik skābeni, kā bija Vjetnamā. Tur likās garšīgāki. 3 no visiem izrādās ir pavisam negatavi un 2 nevaru pat pārplēst. Pulkstenis tikai 6 vakarā, bet jūtās nogurums un noliekos uz stundiņu atpūsties...
...pamostos 0:30. Viktors man vēl bildes sasūtījis.
Piezvanu uz mājām, ka esmu dzīvs un vesels un liekos gulēt tālāk.
Rīt vēl...