15, Krabji, omāri un draza jūras krastā

    Phu Quoc. Pamostos 7. No rīta vēss 26 grādi. Evija un Viktors jau uzstaigājuši tirgu un noskaidrojuši, ka omāri te restorānos maksā 1,500,000-1,800,000vnd/kg. Krabji vakar bija pa 300,000 (12eur/kg). Tā ir cena par jau pagatavotu.

    Brokastis paēdam tepat gesthausē, tad ņemam rollerus uz braucam ziemeļu virzienā. Pa ceļam apstājamie kādā ēstuvē, kur virs jūras sabūvētas pavisam vienkāršas nojumes un tiltiņi. Pajautāju cik te maksā krabji un omāri. Omāru nav, bet krabji 400,000, bet par cik esam tikko paēduši, tad braucam vien tālāk. Šī salas mala ir maz apdzīvota. Vietām pat vairākus kilometrus nav nevienas mājas. Šoseja praktiski tukša, tik pa laikam aizbrauc kāds rolleris vai auto. Gabalu tālāk pagriežam pa labi un izbraucam pie jūras. Tur laipa iekšā jūrā un daži namiņi uz ūdens. 

    Ejam paskatīties. Kāda sieviete attīra krabjus no čaulām un gaļu liek maisiņos. Jautāju cik maksā attīrītā gaļa - 500,000. Riktīgi pa lēto - sanāk 5x lētāk kā tirgū, bet 100% pārliecības par to nav, jo komunikācija tikai ar Gogles palīdzību, bet Gogle vjetnamiski tulko vienkārši šausmīgi. Prasu nopirkt 300 gramus iztīrītos, bet viņa īsti nesaprot. Tad viņa man rāda uz dzīvajiem krabjiem. Saku lai pagatavo mums 2 cilvēkiem. Šī prasa vai 1 kg? Es saku ka nezini cik tas daudz būs un vai priekš 2 cilvēkiem nebūs par daudz. Galu galā neko tā arī nesarunājām. Viņa pateica, ka iztīrītā gaļa jau ir pārdota. Es nesāku no jauna skaidrot, ka gribam veselus krabjus. Braucam tālāk. Salas ziemeļu galā ir maza saliņa uz kuru var aiziet kājām pa tiltiņu. 

    Vietējā ēstuvē pajautājam cik maksā krabji - 500,000. Sakām, ka vēl padomāsim. Atstājam rollerus pie ēstuves un ejam apskatīt saliņu. Pārejam mērkaķu tiltiņu un esam uz salas. 

    Tur celiņi izlikti ar akmens plāksnēm, bet redzams, ka nu jau daudzus gadus netiek kopti. Salas krasti diezgan piemēsloti. Šajā gadījumā to visu krastā izskalojusi jūra. Tiesa gan tie nav atkritumi, kas pūst un smird, bet visāda cita draza, kas vietām plašā joslā noklāj jūras krastu. 

    Salas otrā pusē stipri tīrāks un un vietām pat visai smuki skatiņi.

    Atnākuši atpakaļ izlemjam, ka brauksim krabjus ēst uz namiņiem, kas bija sacelti virs ūdens. Uz saliņas jūras krastā izveidota primitīva bāra stoika. Sēdi, dzer alu un raugies tālēs zilajās. 

    Visi bārmeņi gan bija nolikušies šūpuļtīklos uz diendusu. Apgājuši līkumu ejam atpakaļ. Te krabjus neēdīsim, bet brauksim atpakaļ, kur mums tos piedāvāja par 400,000.

    Kad apnīk braukt ar rolleri, tad var atvilkt elpu ceļmalas šūpuļtīklā, kas blakus kādam veikaliņam vai kafejnīcai.

    Atbraukuši iepriekš noskatītajā vietā, pasūtam 4 krabjus (Evija nepiedalās), rīsus, kokosriekstu un ejam zvilnēt šūpuļtīklos, kamēr pagatavos ēdamo. 

    Bez krabjiem te bija arī mazie bezspīļu omāri - slipper lobster, bet par cik nezināju kas tie ir, tad tā arī nenogaršojām. Pieļauju, ka tajos gaļas ir vairāk kā krabjos.

    Ilgi nav jāgaida. Tiek atnesti lieli kokosrieksti un šķīvis ar krabjiem. Dzīres var sākties. Pietrūkst alus, bet par cik mums vēl jābrauc, tad atturamies no alkohola. Ar krabjiem ķēpa diezgan liela un gaļas maz, bet par cik mums ir atnestas arī standziņas, tad process ir interesants. 

    Paēduši liekamies atkal šūpuļtīklos, jo šodien nekur nav jāsteidzas un guļot varu pierakstīt dienas notikumus. Pusstundu paslinkojuši braucam uz gesthausi. Esam nobraukuši ap 60 km. Rīt agri jāceļas, jo 7:30 lidmašīna un Nha Trang.

    Vakarā vēl aizejam līdz molam, tur lielā skaitā restorāni, kas tirgo jūras veltes, bet mēs jau pa dienu krabjus ēduši un mums tas neinteresē. 

    Atpakaļceļā apstājos pie pērļu tirgotavas. Jānopērk šis tas uz mājām. Vēl viens vakara Tiger aliņš, tad jārezervē ar Agodas palīdzību viesnīca Ņačaņā, jāpazvana uz mājām un tad ātri ātri gulēt.

    Rīt vēl...