NhaTrang (Ņačaņa)Noejam
padzert kafiju. Šoreiz izvēlamies rietumniecisku kafejnīcu, kur pasūtu
Americano. Smaržo labi, bet garša viduvēja. Pa logu vēroju vietējo ēstuvi uz
plastmasas galdiņiem. Sajūta nedaudz sirreāla. It kā divas pasaules – vienā
esam mēs te un otra tur ārā aiz stikla
pilnīgi savādāka. Šādās ielas ēstuvītēs, kur ēd vietējie, esmu bieži ēdis.
Ēdiens nekad nav bijis negaršīgs.
Padzēruši kafiju arī mēs ejam paēst pie plastmasas galdiņiem nākošajā šķērsielā. Garšīga zupa. Asa un pikanta. Viktoram vēl par maz un viņs pieiek krietnu karoti aso merci,
Vēlāk pārdomājuši brauciena maršrutu izlemjam palikt šeit vēl vienu dienu un šodien aizbraukt uz Doc Let pludmali, kas atrodas kādus 40km uz ziemeļiem no Ņačaņas. Vietējā autobusa pietura atrodas 5 min attālumā no mūsu viesnīcas. Mums jābrauc ar 3. autobusu līdz galam, gandrīz tāpat, kā Rīgā uz Boldetājas/Vakarbuļu jūrmalu. Ejam lejā un, ha ha, tūlīt jau arī nāk autobuss. Jābrauc diezgan ilgi, biļete 28,000vnd - drusku virs 1eur. Pēc 1.5 stundas esam galā. Pludmale tīra sakopta, smiltis baltas, ūdens fantastiski zilizaļš.
Ātri ūdenī nopeldēties. Pa to laiku pie Evijas pienācis kāds puisis un prasa 40,000 (uz plakāta redzējām cenu 70.000). Šoreiz mēs notēlosim muļķus un nemaksāsim, jo tāpat nesēdēsim uz vietas. Pie kam maksas pludmale varētu būt otrā pusē, kur ļežaki, bet šeit droši vien ķer muļķus. Ejam gar krastu uz priekšu virzienā, kur tālumā redzami zvejas kuģīši. Beidzas kūrorta zona un sākas dabiskā savvaļas pludmale ar visu drazu, ko jūra izskalo. Bēdīgi, ka tā piecūkots, bet jūrai kaut kur ir jāskalo ārā viss tas, kas nesadalās un nesapūst. Labi, ka tā draza nesmird, tikai bojā skatu.
Izstaigājušies nākam atpakaļ. Vēderā jau vardes kurkst. Derētu padzert kādu sulu, bet nekur mūs negrib apkalpot, jo tās nojumes paredzētas lielo atpūtas namu apmeklētājiem un man nesaprotamu iemeslu dēļ, viņi negrib mums pārdot dzērienus. Ejam atpakaļ uz to vietu, pa kurieni ienācām un tur par visai sakarīgām cenām dabūjam gan sulas, gan springroļļus. Ieēduši braucam atpakaļ. Autobuss tikko aizgājis, tāpēc brauksim ar mikriņu. Mikriņš tiek piebāzts pilns un tad sāk kustēt. Šoferis baigais kaskadieris, bet aizbraucam galā bez nepatīkamiem starpgadījumiem. Izlaiž mūs centrā, gandrīz blakus viesnīcai. Esmu šajā pilsētā ļoti veiksmīgi izvēlējies viesnīcas atrašanās vietu, jo esam pašā centrā un pavisam tuvu jūrai un tas maksā nepilni 8$ par 2-vietīgu numuriņu. Mums tādi 2 numuriņi. Vienīgi uz tirgu nedaudz jāpaiet. Pa ceļam Viktors izdomā aiziet pie friziera turpat uz ielas. Domāts, darīts. Sēžas krēslā un mēs vērojam, kā viņu tur apstrādā. Gods godam - 50,000 un Viktors kļuvis par gadiem 5 jaunāks. Nedaudz atvilkuši elpu ejam uz kāju masāžu. Salons it kā pēc atsauksmēm labs, bet tak laikam zvaigznes šodien ne tā sastājušas - puisis, kas mani masēja, to darīja vēl sliktāk, kā slinkā meitene Bangkokā. Tas tā, lai dzīve neliktos rožaina ;-) Cena arī tikai 120,000, kad ir mazāk kā 5 eiro par 1 stundas procedūru.
Izmasējušies ejam paēst un uz tirgu. Pulkstenis jau 8 cauri un tirgus gandrīz tukšs. Tomēr atrodam banānus, ananāsus, marakuju un mango. Laiks paēst vakariņas. Iesim uz mums zināmo ēstuvi, kur iepriekš garšīgi ēdām. Pienākuši redzam, ka esam par vēlu un tā jau veras ciet. Ot tu neraža, šeit bija izcili garšīgi. Nav variantu, jāmeklē pa ceļam cita. Tā kā tūristu ēstuves principiāli neapmeklējam, tad skatāmies, kur tā vairāk vietējo. Variantu nav daudz, jo daļa jau ciet, citas šai laikā veras ciet. Beigās atrodam kādu, kas sākumā liekas piemērota, bet neesam pamanījuši, ka uz galda nav neviena mērcīte. Atnes ceptus rīsus ar olu un mazā bļodiņā sojas mērci ar čili. Buljona nav. Rīsi sausi, mērces par maz un dīvaini maiga. Kaut ko apēdam, kaut ko atstājam. Vēders vairs nekurkst, bet ja es teiktu, ka bija labi, tad būtu samelojis. Labi ka sapirkti augļi, ko vēl vakarā apēst.
Uz viesnīcu eju pēc atmiņas, bet Google Viktoram saka, ka jāiet uz citu pusi. Paklausam Googlei. Brīdi riņķojam, bet tad saprotu, ka Googles tante mūs vazā aiz deguna. Evija ieslēdz arī savu telefonu. Jā, nu beidzot izejam uz pareizās ielas, izrādās, ka tomēr esmu gājis pareizi, tikai pa citu ceļu. Pēc brīža esam viesnīcā. Ķeros sarakstīt notikumus, piezvanīt uz mājām un tad jau atkal ar steigu gulēt, jo pulkstenis pāri 12-tiem. Arlabunakti!
Padzēruši kafiju arī mēs ejam paēst pie plastmasas galdiņiem nākošajā šķērsielā. Garšīga zupa. Asa un pikanta. Viktoram vēl par maz un viņs pieiek krietnu karoti aso merci,
Vēlāk pārdomājuši brauciena maršrutu izlemjam palikt šeit vēl vienu dienu un šodien aizbraukt uz Doc Let pludmali, kas atrodas kādus 40km uz ziemeļiem no Ņačaņas. Vietējā autobusa pietura atrodas 5 min attālumā no mūsu viesnīcas. Mums jābrauc ar 3. autobusu līdz galam, gandrīz tāpat, kā Rīgā uz Boldetājas/Vakarbuļu jūrmalu. Ejam lejā un, ha ha, tūlīt jau arī nāk autobuss. Jābrauc diezgan ilgi, biļete 28,000vnd - drusku virs 1eur. Pēc 1.5 stundas esam galā. Pludmale tīra sakopta, smiltis baltas, ūdens fantastiski zilizaļš.
Ātri ūdenī nopeldēties. Pa to laiku pie Evijas pienācis kāds puisis un prasa 40,000 (uz plakāta redzējām cenu 70.000). Šoreiz mēs notēlosim muļķus un nemaksāsim, jo tāpat nesēdēsim uz vietas. Pie kam maksas pludmale varētu būt otrā pusē, kur ļežaki, bet šeit droši vien ķer muļķus. Ejam gar krastu uz priekšu virzienā, kur tālumā redzami zvejas kuģīši. Beidzas kūrorta zona un sākas dabiskā savvaļas pludmale ar visu drazu, ko jūra izskalo. Bēdīgi, ka tā piecūkots, bet jūrai kaut kur ir jāskalo ārā viss tas, kas nesadalās un nesapūst. Labi, ka tā draza nesmird, tikai bojā skatu.
Izstaigājušies nākam atpakaļ. Vēderā jau vardes kurkst. Derētu padzert kādu sulu, bet nekur mūs negrib apkalpot, jo tās nojumes paredzētas lielo atpūtas namu apmeklētājiem un man nesaprotamu iemeslu dēļ, viņi negrib mums pārdot dzērienus. Ejam atpakaļ uz to vietu, pa kurieni ienācām un tur par visai sakarīgām cenām dabūjam gan sulas, gan springroļļus. Ieēduši braucam atpakaļ. Autobuss tikko aizgājis, tāpēc brauksim ar mikriņu. Mikriņš tiek piebāzts pilns un tad sāk kustēt. Šoferis baigais kaskadieris, bet aizbraucam galā bez nepatīkamiem starpgadījumiem. Izlaiž mūs centrā, gandrīz blakus viesnīcai. Esmu šajā pilsētā ļoti veiksmīgi izvēlējies viesnīcas atrašanās vietu, jo esam pašā centrā un pavisam tuvu jūrai un tas maksā nepilni 8$ par 2-vietīgu numuriņu. Mums tādi 2 numuriņi. Vienīgi uz tirgu nedaudz jāpaiet. Pa ceļam Viktors izdomā aiziet pie friziera turpat uz ielas. Domāts, darīts. Sēžas krēslā un mēs vērojam, kā viņu tur apstrādā. Gods godam - 50,000 un Viktors kļuvis par gadiem 5 jaunāks. Nedaudz atvilkuši elpu ejam uz kāju masāžu. Salons it kā pēc atsauksmēm labs, bet tak laikam zvaigznes šodien ne tā sastājušas - puisis, kas mani masēja, to darīja vēl sliktāk, kā slinkā meitene Bangkokā. Tas tā, lai dzīve neliktos rožaina ;-) Cena arī tikai 120,000, kad ir mazāk kā 5 eiro par 1 stundas procedūru.
Izmasējušies ejam paēst un uz tirgu. Pulkstenis jau 8 cauri un tirgus gandrīz tukšs. Tomēr atrodam banānus, ananāsus, marakuju un mango. Laiks paēst vakariņas. Iesim uz mums zināmo ēstuvi, kur iepriekš garšīgi ēdām. Pienākuši redzam, ka esam par vēlu un tā jau veras ciet. Ot tu neraža, šeit bija izcili garšīgi. Nav variantu, jāmeklē pa ceļam cita. Tā kā tūristu ēstuves principiāli neapmeklējam, tad skatāmies, kur tā vairāk vietējo. Variantu nav daudz, jo daļa jau ciet, citas šai laikā veras ciet. Beigās atrodam kādu, kas sākumā liekas piemērota, bet neesam pamanījuši, ka uz galda nav neviena mērcīte. Atnes ceptus rīsus ar olu un mazā bļodiņā sojas mērci ar čili. Buljona nav. Rīsi sausi, mērces par maz un dīvaini maiga. Kaut ko apēdam, kaut ko atstājam. Vēders vairs nekurkst, bet ja es teiktu, ka bija labi, tad būtu samelojis. Labi ka sapirkti augļi, ko vēl vakarā apēst.
Uz viesnīcu eju pēc atmiņas, bet Google Viktoram saka, ka jāiet uz citu pusi. Paklausam Googlei. Brīdi riņķojam, bet tad saprotu, ka Googles tante mūs vazā aiz deguna. Evija ieslēdz arī savu telefonu. Jā, nu beidzot izejam uz pareizās ielas, izrādās, ka tomēr esmu gājis pareizi, tikai pa citu ceļu. Pēc brīža esam viesnīcā. Ķeros sarakstīt notikumus, piezvanīt uz mājām un tad jau atkal ar steigu gulēt, jo pulkstenis pāri 12-tiem. Arlabunakti!