Krabi. Paēdam brokastis un izstaigājam nelielu līkumu pa pilsētu, lai samainītu naudu. Banka vēl ciet, bet kamēr ēdu ielas ēstuvītē, tā tiek atvērta un eju mainīt eiro pret bātiem. Lai samainītu naudu jāuzrāda pase un jāaizpilda veidlapa. Bankas kurss nedaudz zemāks kā Revolut, bet ne ļoti. Toties nav komisijas maksas, kas ņemot no bankomātiem ir 220 bāti neatkarīgi no summas. Te ielās interesanti luksofori. Piemēram alu cilvēks ar luksoforiem rokās. Ar izdomu! Malači!
Ejam uz viesnīcu, ņemam somas un sakam viesnīcas saimniecei, ka esam gatavi braukt. Viņa vakar teica ka izsaukšot songtew un cena būs 60 bāti no cilvēka. Pēc brīža mūsu braucamais ir klāt, bet saimniece prasa no mums 350bātus. Nē, nē, nē. Tā nebija runāts. Beigās gan izrādās, ka esmu pārpratis. 60 bāti maksā autobusa biļete, bet songtew maksā 350. Nevajag mums songtew un iesim uz autobusu, jo nekur mēs tāpat nesteidzamies un piedzīvojumus varam meklēt jebkur . Skatamies kur autoosta. Tuvu nav, bet tomēr ejam. Kad esam kādu gabalu nogājuši, pie mums piebrauc kāds mikroautobusiņš un piedāvā aizvest par 300. He, šis jau lētāks un ar komfortu. Nolemjam tomēr neiet uz autoostu un braukt ar šo.
Pieved mūs pie pašas gesthauses/viesnīcas. Nezinu kā nosaukt, jo īsti pēc viesnīcas neizskatās - sabūvēti tādi nelieli namiņi ar istabiņām. Bet saucas kā hotelis. Turpat uz vietas arī piedāva dažādas tūres. Gan jau uz kādu arī aizbrauksim.
Vēlāk arī laivu cenas piefiksējam zināšanai.
Samaksāju par 2 naktīm 800bātus, nolieku mantas un ejam uz pludmali, kas tepat blakus 1 minūtes attālumā. Priekš kūrorta šī ir ļoti laba cena, jo cenas te uz daudzko 4x augstākas kā Bangkokā. Piemēram mango vietām tirgo pat par 160bātiem - salīdzinājumam Bangkokā ap 40.
Izstaigājam pludmali, noskatamies uz smirdīgajiem kanalizācijas strautiņiem, kas tiek iepludināti jūrā pavisam netālu no peldvietām un paložņājam pa meža taku uz blakus pludmali. Cikādes te vietām taisa tādu troksni it kā signalizācija būtu ieslēgta.
Pēc krietna laiciņa ejam meklēt ko apēdamu. Ēstuves tukšas, cenas krietni uzskrūvētas. Tirgu tā arī neatrodam. Vietējie te neēd tādās vietās, kas uz galvenās ielas un īsti nevaram atrast piemērotu vietu. Kad apnicis staigāt ieejam kādā ēstuvītē, kur ēdienkarte ar smukām bildītēm. Pasūtu TomYam zupiņu. Ir garšīga, tik bļodiņa knapi saujas izmērā. Citur pa tādu pat naudu 2x lielāka porcija. Viktoram un Evijai šoreiz nav paveicies un atnestais ēdiens negaršo. Paēduši ejam tālāk. Skopums ņem virsroku un augļus tomēr nenopērku, jo tie visur ir dārgi vai ļoti dārgi. Pēc pierastajām Vjetnamas (arī Bangkokas) cenām, kur saldi, smaržīgi ananāsi bija par 40centiem gabalā un mango citur pat zem 1eiro/kg, šeit maksāt 4x vairāk man sirdsapziņa neļauj. Pacietīšos šīs dažas dienas līdz Bangkokai un iztikšu bez auglīšiem.
Te tirgo dažādas smaržīgās ziepes. Man tādas jānopērk, jo krustmeita lūdza atvest - viņai jaukas atmiņas no medusmēneša šajā vietā.
Vēlāk vakarā izejam vēl nelielā pastaigā, Viktoram skaistumkopšanas procedūras. Mani arī pēc brīža pierunā, bet vai nu zivis ir jau paēdušas vai manas kājas pārāk smirdīgas - tās pat nedomā skrubināt ādu. Tā nu es pasēžu kādu brītiņu, pagaidu, bet kad saprotu, ka tur nekas nebūs, tad saku meitenei, ka viņas zivis pārāk izlepušas, un kāpju āra no akvārija.
Turpinājums sekos...