Dananga. Pamostos agri. Galvā pavīd maza domiņa aiziet līdz jūrai,
bet lielā doma VĒL PAGULĒT ir stiprāka un guļu tālāk. Pieceļos ap 8:00 apēdu
mango. Viktors ar Eviju jau izstaigājuši uz jūru un sauc tagad mani brokastīs.
Neiešu ar viņiem ēst, jo tomēr gribu aizstaigāt līdz jūrai. Pirmkārt tāpēc, ka
sanāk forša pastaiga, jo jūra ir 3 km un otrkārt tāpēc, ka tagad mums jūra var
nebūt diezgan ilgi. Ja nu vienīgi izdomāsim no Hanojas aizbraukt uz Haifongu
vai Halongu ekskursijā. Uzlieku cepuri un sejas masku,
jo saule ejot būs tieši pretī, bet man deguns ir nedaudz pārcepies. Ātrā solī eju un
pēc nepilnas pusstundas esmu jau pie jūras. Jaunu daudzstāvu viesnīcu
būvniecība rit pilnā sparā. Drīz tās te būs blīvā rindā gar jūras malu. Ūdens
nedaudz vēsāks kā Ņačaņā, bet tas ir pat labāk, jo ir neliels svaigums pēc
peldes. Tālāk droši vien būs vēl vēsāks, jo braucam uz ziemeļiem. Šobrīd
esam apmēram 1200km no Fukokas salas, kas bija līdz šim mūsu tālākais dienvidu
punkts, bet ir ieplānots pēc Hanojas aizlidot pat mazliet tālāk uz dienvidiem
nekā Fukoka - uz Krabi, Ko Samui vai Ko Phangan, kas atrodas Taizemē. Pēc pastaigas pa pludmali
vēlreiz izpeldos un eju uz viesnīcu. Pa ceļam redzu dīvainu būvi, tādu kā
klints, ar nosaukumu Galina Hotel. Ir savādāk kā citiem, bet ka baigi smuki gan
neteikšu. Kā iekšā nezinu, jo apskatīju tikai no ārpuses.
Uz ielas mazā tirgotava ar bagetēm. Nopērku vienu tādu ar olām, jo brokastu mango jau vairs nav jūtams vēderā. Feini kraukšķīga. Iešu atpakaļ pa drakona tiltu, kur esmu bijis 3 gadus atpakaļ.
Vēl pusstunda un esmu jau atpakaļ viesnīcā. Pēc brīža jau atkal eju laukā, jo mums šaize ar lidmašīnas biļetēm. Vakar veicot rezervāciju telefons izmeta kaut kādu kļūdu. Beigās naudu noskaitīja, bet apstiprinājumu neatsūtīja. Šeit ne visai tālu ir Vietjet air birojs - iesim skaidroties. Pēc nelielas pastaigas esam klāt. Meitene skatās datorā, bet mūsu rezervācijas tur nav. Jāpērk jauna biļete, bet vispirms vajadzētu anulēt iepriekšējo rezervāciju, lai dabūtu atpakaļ naudu. Iedod mums hotline numuru uz ko zvanīt. Es nedaudz apjūku, jo bieži vien angļu valoda vjetnamiešu izpildījumā ir ĻOTI grūti saprotama dzīvajā sarunā, bet pa telefonu pilnīgs murgs. Prasu vai viņa nevar manā vietā sazvanīt, bet viņa tik kaut ko man stāsta un saka, ka man esot tur jāzvana. Labi, zvanīšu, bet kamēr vēl domāju ko un kā teikt, meitene no Vietjet māj man, lai pienāku. Viņa tomēr pati ir sazvanījusi vajadzīgo cilvēku un jau kaut ko izskaidrojusi par situāciju. Beigās dod klausuli man. Nezinu kā, bet tomēr izdodas saprast vismaz daļu no teiktā. Nosaucu savu kartes numuru, vietni no kuras veikta rezervācija un re, viņa jau kaut ko atradusi - sauc man Evijas un Viktora vārdus. Atradusi ir, bet kur šobrīd ir mana nauda gan nevarot pateikt. Lai nu kā, bet vismaz esam kaut kur atzīmēti, kā kļūdainas rezervācijas veicēji un ir kaut kāda cerība uz naudas atmaksu. Ar to tikuši galā, turpat pērkam jaunas biļetes. Šis gan nav par 18 eiro, bet par 27, tomēr šīs ir jau kabatā, kamēr par iepriekšējām vēl jāgaida atmaksa. Ejam uz viesnīcu. Pa ceļam nopērku dažas kūciņas ar vārīto krēmu. It kā gribās ēst, bet neatrodu ne springroļļus, ne banānus. Neko darīt, ēdīšu pēcpusdienā. Atnācis uz viesnīcu piezvanu uz mājām un liekos nosnausties. Pamostos ap trijiem un sarakstu šīsdienas notikumus. Nu jau gandrīz puspieci. Laiks beidzot iet kaut ko apēst. Ejam. Pa ceļam veikaliņs kur tirgo iespaidīgu krēslu komplektu.
Pievakarē aizejam līdz otram tirgum. Augļi ļoti mazs piedāvājums. Gatavu banānu nav vispār, tikai zaļi. Nopērku nelielu ananāsu par 10,000 un lielu mango par 30,000. Daudz nevar pirkt, jo rīt 7:00 lidojam uz Hanoju. Laiks ieturēt vakariņas. Atceroties cik garšīgi bija vakar veģetārajā virtuvē, ejam uz veģetāro ēstuvi, ko šodien pa ceļam pamanījām. Bet te tev nu bija – šoreiz ir riktīgs aplauziens. Šajā "restorānā", kur galdi ar galdautiem, mums atnes visai bēdīga paskata porcijas - plikus rīsus ar pažuvušiem zaļumiem, knapu sojas "gaļas" kripsīti un atdzisušu buljonu. Pēc vakardienas bagātīgās porcijas, šis ir kā diena pret nakti. Pat nofotografēt aizmirsu no pārsteiguma. Esmu neapmierināts un sēžu burkšķēdams vēl labu laiku. Paēduši ejam uz viesnīcu. Viktors vēl bageti nopērk vakariņām. Tas te ir vienmēr garšīgas.
Rīt vēl...
Uz ielas mazā tirgotava ar bagetēm. Nopērku vienu tādu ar olām, jo brokastu mango jau vairs nav jūtams vēderā. Feini kraukšķīga. Iešu atpakaļ pa drakona tiltu, kur esmu bijis 3 gadus atpakaļ.
Vēl pusstunda un esmu jau atpakaļ viesnīcā. Pēc brīža jau atkal eju laukā, jo mums šaize ar lidmašīnas biļetēm. Vakar veicot rezervāciju telefons izmeta kaut kādu kļūdu. Beigās naudu noskaitīja, bet apstiprinājumu neatsūtīja. Šeit ne visai tālu ir Vietjet air birojs - iesim skaidroties. Pēc nelielas pastaigas esam klāt. Meitene skatās datorā, bet mūsu rezervācijas tur nav. Jāpērk jauna biļete, bet vispirms vajadzētu anulēt iepriekšējo rezervāciju, lai dabūtu atpakaļ naudu. Iedod mums hotline numuru uz ko zvanīt. Es nedaudz apjūku, jo bieži vien angļu valoda vjetnamiešu izpildījumā ir ĻOTI grūti saprotama dzīvajā sarunā, bet pa telefonu pilnīgs murgs. Prasu vai viņa nevar manā vietā sazvanīt, bet viņa tik kaut ko man stāsta un saka, ka man esot tur jāzvana. Labi, zvanīšu, bet kamēr vēl domāju ko un kā teikt, meitene no Vietjet māj man, lai pienāku. Viņa tomēr pati ir sazvanījusi vajadzīgo cilvēku un jau kaut ko izskaidrojusi par situāciju. Beigās dod klausuli man. Nezinu kā, bet tomēr izdodas saprast vismaz daļu no teiktā. Nosaucu savu kartes numuru, vietni no kuras veikta rezervācija un re, viņa jau kaut ko atradusi - sauc man Evijas un Viktora vārdus. Atradusi ir, bet kur šobrīd ir mana nauda gan nevarot pateikt. Lai nu kā, bet vismaz esam kaut kur atzīmēti, kā kļūdainas rezervācijas veicēji un ir kaut kāda cerība uz naudas atmaksu. Ar to tikuši galā, turpat pērkam jaunas biļetes. Šis gan nav par 18 eiro, bet par 27, tomēr šīs ir jau kabatā, kamēr par iepriekšējām vēl jāgaida atmaksa. Ejam uz viesnīcu. Pa ceļam nopērku dažas kūciņas ar vārīto krēmu. It kā gribās ēst, bet neatrodu ne springroļļus, ne banānus. Neko darīt, ēdīšu pēcpusdienā. Atnācis uz viesnīcu piezvanu uz mājām un liekos nosnausties. Pamostos ap trijiem un sarakstu šīsdienas notikumus. Nu jau gandrīz puspieci. Laiks beidzot iet kaut ko apēst. Ejam. Pa ceļam veikaliņs kur tirgo iespaidīgu krēslu komplektu.
Pievakarē aizejam līdz otram tirgum. Augļi ļoti mazs piedāvājums. Gatavu banānu nav vispār, tikai zaļi. Nopērku nelielu ananāsu par 10,000 un lielu mango par 30,000. Daudz nevar pirkt, jo rīt 7:00 lidojam uz Hanoju. Laiks ieturēt vakariņas. Atceroties cik garšīgi bija vakar veģetārajā virtuvē, ejam uz veģetāro ēstuvi, ko šodien pa ceļam pamanījām. Bet te tev nu bija – šoreiz ir riktīgs aplauziens. Šajā "restorānā", kur galdi ar galdautiem, mums atnes visai bēdīga paskata porcijas - plikus rīsus ar pažuvušiem zaļumiem, knapu sojas "gaļas" kripsīti un atdzisušu buljonu. Pēc vakardienas bagātīgās porcijas, šis ir kā diena pret nakti. Pat nofotografēt aizmirsu no pārsteiguma. Esmu neapmierināts un sēžu burkšķēdams vēl labu laiku. Paēduši ejam uz viesnīcu. Viktors vēl bageti nopērk vakariņām. Tas te ir vienmēr garšīgas.
Rīt vēl...