Ceļojumi pa dienvidaustrumu Āziju

     Rach Gia. Pamostos 5:30, pat vēl modinātājs nav nozvanījis. Apēdu vakar pirkto bulku ar vārīto krēmu, ananāsu un esmu gatavs. 6:00 izejam. Par viesnīcu samaksājām jau vakar, lai no rīta nav aizķeršanās. Ārā 29 grādi, jāiet apmēram 20-25 minūtes. Ir nelielas bažas, ka tik agri biļešu ofiss varētu nestrādāt, bet izrādās, ka viss ir kārtībā. Pērkot biļeti jāuzrāda arī pase, tiek pārbaudīta arī vīza. Nopērkam biļetes un... liekas, ka nedaudz mani apmānījuši - iedevuši biļetes nevis uz Superdong ātrlaivu, bet gan PhuQuoc Express katamarānu, kurš atiet 20 minūtes vēlāk. Vēlāk gan domas mainās un izskatās, ka šis ir modernāks un jaunāks. Tā kā esam krietni agri, tad Viktors aiziet apēst zupiņu, bet es eju atpakaļ uz biļešu būdiņu, jo esmu tur aizmirsis līdz paņemtos banānus. Pēc brīža kāpjam uz katamarāna. Arī te ir pasu kontrole,  nezinu kāpēc šie te pārbauda pases. Iekšā mīkstie krēsli ērtāki kā lidmašīnā. Jābrauc 2.5 stundas. Kas sākam braukt, mums izsniedz mitrās salvetes un pud

     Rach Gia , Gogle saka ka esmu Žaķzā. Apmēram tā arī laikam vjetnamieši izrunā šīs vietas nosaukumu. Pamostos 7:00. Ārā 27 grādi.Ejam ēst brokastis. Ir doma par kādu krabi, bet mums pasaka, ka tos var dabūt tikai restorānā un pēc 6 vakarā. Ieiesim paskatīties tirgū. Jā, tur ir krabji, bet tie ir dzīvi un uz vietas tos negatavo. Labi, tad ejam ēst ceptus rīsus ēstuvē, ko redzējām vakar netālu no viesnīcas. Aizejam, bet ēstuve tikai no 10 veras vaļā. Pusotra stunda jāpastaigā - iesim dzert kafiju. Ejot pa ielu uz priekšu, ielas malā ieraugam vietu, kur vietējie ēd zupu. Izlemjam par labu zupai nevis kafijai. Ejam tuvāk skatīties un kāds kungs mums jau ierāda vietas pie galdiņa. Atnes ēdienkarti - tur kafija, kokteiļi utt. Prasu zupu, bet šis rāda ka nav. Īsti nesaprotu kāpēc nav, jo vietējie tak ēd, bet par cik te ir kafija, un it kā pēc tās arī gājām, tad piekrītam arī uz kafiju. Vēl 2x piesaku, ka vajag karstu un no pupiņām. Liekas, ka saprata. Vispirms atnes aukstu tēju ar led

     Kanto. C eļos 6:00. Noejam uz recepsiju un palūdzam, lai izsauc mums taxi. Pēc 5 min taxis ir klāt un mēs braucam uz autoostu. 75,000vnd un esam autoostā. Šeit taksometrs maksā 5,000vnd/km (20centi/km). Ejam meklēt kases un autobusu. Lielie busi ir par 120,000-150,000, bet tiem autoosta tālu no Rach Gia centra, tāpēc izvēlamies mazo miroautobusu par 90,000. Braukšana ilgāka un neērtāka, bet toties mūs izlaidīs (tā ceram) pilsētas centrā.      Tā arī ir - izlaiž mūs pašā centrā, kur mums līdz viesnīcai 5 minūšu gājiens. Vakar bija grūta izvēle par viesnīcu - vai nu pavisam mazs numuriņš (6kv.m), bet pašā centrā, vai normāla lieluma 4km no centra (gandrīz stunda ar kājām), vai 2x dārgāks centrā. Beigās izšķīros par mazāko un lētāko - cik tad mums tur tā uzturēšanās numuriņā, pārsvarā mēs pa āru staigājam.      Un tā 5 min gājiens un esam jau pie viesnīcas. Phuong Anh Hotel . Viesnīca izskatās ļoti laba. Mums uzreiz iedod atslēgas un pat nepaprasa pases, kas līdz šim

     Kanto (CanTho). Ap 9:00 mani pamodina Viktors. Izrādās šie jau izstaigājuši tirgu un sauc mani brokastīs. Apēdu ananāsu, banānus (wow, tie te varen garšīgi), longanus un ķeros pie vakardienas bilžu augšuplādes.      Noejam padzert kafiju. Diezgan ilgi nākas skaidrot, ka gribu espresso un ar pienu. Jāatdzīst, ka vjetnamieši ir ar stipri savādāku uztveri nekā mēs un bieži vien ir diezgan bezcerīgi skaidrot lietas, kas mums šķiet pašsaprotamas – viņi tik un tā izdara pa savam. Es vēl pasūtu ceptas olas. Atnes kafiju, krūzītē tikai puse, riktīgi stipra, bet par pienu nav sapratuši un atnes kondensēto pienu. Tā kā man garšo atšķaidīts espresso, tad paprasu karstu ūdeni. Kad to atnes un esam pielējuši klāt kafijai, tad Viktors ieminās, ka garšo pēc šķīstošās kafijas. Pagaršoju es arī vēlreiz- jā, ir gan tā garša tāda. Laikam tomēr puika nav līdz galam sapratis un padomājis, ka espresso ir stipra šķīstene. Dīvaini, jo pie pašām durvīm stāv gan lielas kafijas dzirnavas, gan e

     Vinlonga. 8:00 no rīta kāds klauvē pie durvīm. Viktors atnesis man brokastīm pomelo, līčas, banānus, sapodillu un rambutānus. Cik labi, ka ir draugi. Bļin, alu gan aizmirsis. Labi, piedodu!       Šodien dosimies uz Konto. Aptuvens plāns izbraukt ap 9. Viesnīca rezervēta ar Agoda - 8euro par 2-vieīgu numuru ar kondicionieri un wc. Īsti gan vairs kondicionieris nav vajadzīgs, jo vakarnakt biju to ieregulējis uz 28 grādiem. Pa dienu sagribējās siltāku un pagriezu pat uz 29.      Izejot no viesnīcas lejā pie ieejas ir dzīvnieku un putnu tirdziņš. Suņi, papagaiļi, eži un vēl visādas radības. Evija pa logu bija redzējusi, ka iepriekšējā dienā kāds vīrietis nopērk vienā reizē 12 kucēnus un viņu visu laiku nelika mierā doma - ko viņš darīs ar tik daudz kucēniem. Teicu, lai iet uzprasa, bet neaizgāja. Tagad braucam prom tā arī nenoskaidrojuši. Ēšanai viņi par mazu un cik zinu, tad suņus ēd tikai Vjetnamas ziemeļu daļā, bet ejot pa pilsētu kādā vietā arī šeit ieraudzījām suņu kautķ