9. Dīvainā kafija, 100$ un kāju masāža

    Kanto (CanTho). Ap 9:00 mani pamodina Viktors. Izrādās šie jau izstaigājuši tirgu un sauc mani brokastīs. Apēdu ananāsu, banānus (wow, tie te varen garšīgi), longanus un ķeros pie vakardienas bilžu augšuplādes.
    Noejam padzert kafiju. Diezgan ilgi nākas skaidrot, ka gribu espresso un ar pienu. Jāatdzīst, ka vjetnamieši ir ar stipri savādāku uztveri nekā mēs un bieži vien ir diezgan bezcerīgi skaidrot lietas, kas mums šķiet pašsaprotamas – viņi tik un tā izdara pa savam. Es vēl pasūtu ceptas olas. Atnes kafiju, krūzītē tikai puse, riktīgi stipra, bet par pienu nav sapratuši un atnes kondensēto pienu. Tā kā man garšo atšķaidīts espresso, tad paprasu karstu ūdeni. Kad to atnes un esam pielējuši klāt kafijai, tad Viktors ieminās, ka garšo pēc šķīstošās kafijas. Pagaršoju es arī vēlreiz- jā, ir gan tā garša tāda. Laikam tomēr puika nav līdz galam sapratis un padomājis, ka espresso ir stipra šķīstene. Dīvaini, jo pie pašām durvīm stāv gan lielas kafijas dzirnavas, gan espresso aparāts. Neko darīt, nākošreiz iešu skatīties uz pirkstiem, kā viņi pagatavo kafiju.

    Ceļamies un ejam. Sameklējam autobusa pieturu no kuras rīt mums jābrauc, lai rīt nav lieki jāmeklē. Noskatām vajadzīgo autobusu un ejam tālāk.

    Pilsēta ir liela. Gan ar lielam un plašām ielām, gan mazām un šaurām, kur braucot knapi var izmainīties 2 rolleri. Izstaigājamies vairākas stundas.  

    Te krustu šķērsu neskaitāmi upes atzari, kanāli un tiltiņi. Bet attālumi arī nav mazie. Kādā krustojumā zemē atrodu 100$. 

    Vēlāk Viktors atrod 1000vnd. Ir gan brīnumzeme šī valsts, naudu pa zemi mētā.

Pa ceļam konditoreja. Izskatās garšīgi, lai gan zinu ka šeit izskats mēdz būt visai mānīgs – pāris reizes esmu iegrābies. Nopērku kruasānu. Nedaudz tālāk “cehs”, kur mizo cukurniedres. 

    Tepat arī var nopirkt svaigi spiestu cukurniedru sulu. 

    Šo iespēju kārtējo reizi padzert garšīgo saldo dzērienu garam nelaižu. Nopērkam katrs pa lielai glāzei sulas. 15,000vnd. Kāpēc ne 7,000 kā bildē? Tāpēc, ka mums pilna glāze ar sulu, nevis ar ledu. Turpat uz vietas arī izdzeram piekožot klāt kruasānu. Sapratu, ka citreiz tīru sulu tik lielā tilpumā nevar pirkt, jo sula ļoti salda. Sākumā dzerot liekas kaifīgi, bet pie beigām jau sašķebina. Varbūt tomēr ar ledu jāmēģina dzert, kā to dara vietējie? Šeit bija drusku savādāka spiede - griezās lēnām, bet toties ar vienu reizi tika izspiesta sula, nevis tā kā iepriekš, kur reizes 10 laida cauri cukurniedres. 

    Ejot nedaudz tālāk redzu, ka tirgo cukurniedru sulas spiedes. Varam nopirkt un sākt jaunu biznesu, bet atliekam šo uz vēlāku laiku. 

    Paejam garām visai eksotiskai frizētavai, kas šobrīd slēgta.

     Pastaigājām vēl pa mazo ieliņu labirintiem, kas atrodas lielo kvartālu iekšpusē. Tur viena blakus otrai mazas mājiņas, praktiski bez iekšpagalma, lai gan īsti to nezinu, jo mājas aizmugures neredzējām - viņas sabūvētas cieši blakus viena otrai un var redzēt tikai fasādes.

    Daudzos veikalos te lielā izvelē mazie altāri.

    Pēc pastaigas diendusa. Pagulējuši, ceļamies un ejam. Šoreiz uz masāžas salonu, kuru mums ieteica meitene no viesnīcas recepsijas. Kad esam galā, tad mums saka, ka pusstundu jāpagaida. Lai nesēdētu uz vietas, staigājam pa blakus ieliņām. Te itin daudz ēstuves, kur ir rīsi, bet šobrīd mums tos nevajag. Taču jau zinu - kad vajadzēs, tad būs visas tikai ar nūdelēm.

    Apgājuši līkumu esam atpakaļ uz masāžas salonu. Mēs ņemam 1 stundu kāju masāžu. Mūs uzved uz otro stāvu un apgulda. Pēc brīža atnes toverus ar ūdeni un iemērcam kājas. Vēl pēc neilga laika atnāk un pieliek man pie deguna kaut kādu ziedi – nesaprotu, kas man jādara. Beigās man pielec - tā iedota pasmaržot, lai pārliecinātos, ka man patīk. Saku, ka būs laba un man sāk to smērēt uz rokām. Cik noprotu, tad roku masāža arī ir iekļauta kāju masāžas cenā. Kad izmasētas abas rokas, tad arī kājas ar kaut ko iesmērē, tad nedaudz pamīca un aiziet. Paliekam guļot. Pagājušas tikai kādas 10 minūtes. Tā kā vajadzētu būt kādam turpinājumam, bet visi aizgājuši un atpakaļ nenāk. Pēc ilgāka brīža ienāk kāda meitene un saka, ka mums jāceļas un jāiet. Ko? Tā viņiem te bija stunda?? Jau tā kā sāku dusmoties, kad beigās saprotu, ka jāiet uz blakus telpu. Aizejam un  apguļamies. Izrādās, ka tikai šeit sāksies īstā masāža. Tas, kas iepriekš, bija tikai sagatavošanās. Atlikušo laiku izbaudu pilnībā. Jā, bija gan kādi 3 punkti pēdas iekšpusē, kur iespiežot ar kociņu bija sāpīgi, bet pārējo laiku bija patīkami. Teikšu godīgi – šī bija labākā kāju masāža manā mūžā?

    Pēc masāžas sajūtas foršas, pat staigāt vairs negribas, bet neko darīt - jāiet vien atpakaļ. Ārā jau tumšs. Neesam ēduši vakariņas, tāpēc meklējam tuvāko ēstuvi, kur varēsim dabūt rīsus. Šis gan ir tūristu rajons un uz lētām cenām (pēc Vjetnamas mērauklas) varam necerēt, bet gan jau ko atradīsim vai sliktākajā gadījumā aiziesim uz turieni, kur vakar ēda Viktors ar Eviju. Ieejam viena iekšā un prasām ēdienkarti - nekā tāda neatrodam, ko gribētos un arī cena ir x2. Iesim tālāk. 2 mājas uz priekšu atkal kāda ēstuve, kas izskatās tīri pieņemama. 

    Ejam iekšā. Prasu rīsus ar olu un dārzeņiem. Saka, ka rīsi ir, bet olas neesot. Dīvaini - vesela rinda ar gaļām, bet olas nav. Kamēr tā skatāmies, pie mums pienāk kāda kundzīte, kas jau saprot angliski, un pastāsta mums, ka olu nav, gaļas arī nav. Esot veģetārie ēdieni. Padomāju, ka dīvaini gan tie veģetārie ēdieni, ja uz letes visādas gaļas. Labi, prasu  cik tad maksā. Šī saka 70,000. Tas nav lēti, bet par cik šeit tūristu rajons, tad lētāk diez vai dabūsim. Evija vēlreiz pārprasa cik maksā šī saka seventeen, one seven. Ha, izrādās ka nevis 70,000, bet gan tikai 17,000. Tas ir tikai 60eiro centi! Un tās "gaļiņas" nemaz nav gaļiņas, bet soja. Īsti gan neticu, ka paēdīsim par tik mazām naudiņām, bet sēžamies un sakām, lai nes tik šurp. Atnes bļodiņu ar buljonu (tā gandrīz vienmēr pie rīsiem) un šķīvi ar rīsiem un visu ko pa virsu. Pēc izskata nesaprotams, bet ļoti garšīgs. Paēdām ekselenti un samaksājām patiešām tikai 17,000vnd.

    Tagad gan uz viesnīcu. Pusstundas gājiens pa naksnīgo Kanto un esam jau viesnīcā. 

    Vēl tikai ātri pierakstīt šīsdienas redzēto, piezvanīt uz mājām un gulēt. Rīt agri jāiziet, jo visai garš pārbrauciens uz RachGia. Ak jā vēl "jāaprunajas" ar Agodas tanti, lai rezervētu naktsmājas Rach Gia.
Rīt vēl...