Bangkoka. Mostos 9:00. Ārā 31 grāds.
9:15 klauvē Viktors - atnes man brokastis gultā - mango un kafiju. Vakar viņš arī vēlu aizgājis gulēt, jo ilgi strādāja - iznīcināja visu alu, kas bija iekrājies, jo lidmašīna līdzi paņemt to nevaram.
Man šobrīd izaicinājums - guļot gultā, bez naža tikt galā ar mango. Rezultāts varbūt ne perfekts, bet izdevās pateicoties tam, ka bija mazā tējkarotīte no kafijas.
Šodien 15:55 lidojam uz Hošiminu. Turpmāk gan saukšu to par Saigonu, jo Hošimina man kautkā neiet pie sirds. Ap 12 izejam no viesnīcas. Laiks it kā pietiekoši. Ejam uz autobusa pieturu, lai brauktu uz vilciena staciju. Tālāk ar vilcienu līdz Don Mueang lidostai un tad jau paliec sveika mīļā Taizeme. Sagaidām 53 autobusu un kāpjam iekšā. Biļete 6 bāti. Kad neilgu laiciņu esam braukuši, tad pēkšņi pasaka, ka jākāpj ārā un jāiet uz citu autobusu, bet biļete vairs nav jāpērk, jo der šī pati. Pārkāpjam citā autobusā un braucam tālāk. Drīz jau pēc GPS kartē redzu, ka jākāpj ārā. 10 min ar kājām un esam pie dzelzceļa, bet nevaru saprast uz kuru pusi īstā stacijas pietura. Jautāju vietējiem, bet gudrāks netiku. Ejam pēc izjūtām un drīz jau esam uz perona. Stacijas ēkas gan nav, bet vietējais puika saka, ka biļeti varēšot nopirkt vilcienā un vilciens pēc 4 minūtēm. Gaidam, paejam biki uz priekšu. Varbūt pārklausījos un pēc 40minūtēm? Pajautāju kādai sievietei vai pareizā vietā gaidām. Viņa pārliecinoši pasaka, ka vilciens NEBŪŠOT. $%^#&#%$#%... Man neliels šoks, bet vajag tak domāt ar galvu un iepriekš apskatīties vilcienu sarakstu!
Iesim līdz nākošai stacijai, kur varēsim apskatīties vilcienu sarakstu. Jāiet krietnu gabaliņu. Sparīgi soļojam. Man ierastais ātrums steidzoties ir ap 7km/h. Atpakaļ cenšos neskatīties, jo labi zinu, ko par mani šobrīd domā mani ceļabiedri... Pēc kādām 30 - 40 minūtēm esmu pie Samsen stacijas. Skatos sarakstu, bet īsti skaidrības nav. Vietējie pieved mūs pie lodziņa, kur policija un rāda, lai tur noskaidrojot. Policists atver lodziņu un kautko man rāda uz zemes. Nesaprotu. Viņš rāda vēlreiz, kautko nopietni man skaidro un rāda uzrakstu, kas pie sienas. Tur kautkas par sarkanu līniju rakstīts, tik nevar saprast kas īsti domāts - vai aiz tās līnijas jāstāv vai pirms un kāpēc vispār tās līnijas - viena sarkana un viena balta. Es pakāpjos biki atpakaļ, bet viņš tāpat nav ar to apmierināts. Policists iznāk ārā un jau uzstājīgāk sāk ko skaidrot un bakstīt ar pirkstu uzrakstos, kas karājas pie sienas. Gudrāks netieku ne par līnijām, bet par vilciena atiešanas laiku, tāpēc klusībā pie sevis pasūtot viņu divas mājas tālāk, stulbi pasmaidu un eju projām.
Liekas, ka vilciens tik drīz tomēr nebūs un mums jāķer taksis, lai paspētu uz lidostu, jo ar šo neplānoto pastaigu esam krietni aizkavējušies. Apturu taksi, prasu cik maksās brauciens. Šoferis saka 400, bet skaidra nauda mums tikai 320 bati. Jāmeklē maiņas punkts. Atkal neliels stresiņš, jo maiņas punktu šeit tuvumā nav. Bankomātus arī gogle te nerāda tuvāk par pāris km. OK. Piebrauksim pa ceļam pie exchange. Ķeru nākošo taksi. Tas prasa 300, pēc skaitītāja nebraukšot, bet mums nav vairs īpaši daudz izvēles, jo laiks palicis pavisam maz. Un pie bankomāta arī nav jābrauc. Braucam. Šoreiz Fortūna pret mums ir labvēlīga un sastrēgumi ir minimāli. Lidostā izdrukājam iekāpšanas biļetes, tad pasu kontrole, tad somas caur rentgenu un arī stresiņš jau ir pārgājis.
Eh, neizdevās ūdens pudeli pa kluso ienest - lika izmest. Mūsu ļotene atiet no 23 geita.. Ak jā, vēl pa ceļam ieeju pačurāt visai eksotiskā tualetē - taisni pretī durvīm, kuras protams nav, novietoti pisuāri un visi, kas atrodas uzgaidāmā zālē var vērot kā katrs tur izdarās.
Pēc pacelšanās lidmašīna izmet slaidu loku virs Bangkokas un varu atpazīt tās vietas kur esam bijuši.
1:40 lidojuma un esam jau Saigonā. 25 zaļie no deguna un vīzas tiek ielīmetas pasēs. Ap 18:30 ejam uz 152 autobusu, kurš mūs aizvedīs līdz naktsmājām par nieka 5000 dongiem (20 centi). 40 minūtes brauciena un kāpjam ārā. Pāri ielai arī ir mūsu pirmo 2 dienu naktsmājas - istaba privātā 5 stāvu dzīvoklī. Saigon Simon Homestay2. Nav nekas ekskluzīvs, bet ir viss nepieciešamais un visai izdevīgā vietā. Puisis mūs priecīgi sagaida, nofotografē mūsu pases un ved augšā rādīt istabu. Pirmais pārsteigums - istabā ir tikai viena gulta. Tiesa gan visai liela, bet viena. Puika ar vjetnamiešu vienkāršību parāda, ka ir arī saliekamā gultiņa. Būs jau labi. Ja priekš diviem, tad vispār super. Te tikai 2 naktis. Pie kam ņemot vērā, ka par visiem 3 samaksāju tikai 10$, tad liekas vispār ideāli. Nolikuši mantas prasu, lai puika mums iesaka, kur tuvumā labāk paēst. Atzīmējam vietu kartē un dodamies laukā. Bļāviens, mums tak nav samainīta nauda! Meklējam maiņas kantori. Sanāk iet arī pa ielām, kur esmu bijis pirms 3 gadiem. Šīs vietas izmainījušās līdz nepazīšanai. Tur, kur bija klusas un tumšas ieliņas, tagad jau pilns ar ēstuvēm un cilvēki tusē pilnā sparā, bet tur, kur bija visai dzīva tūristu iela, tagad ir tāds jandāliņš, ka pat grūti aprakstīt. Reāli 3x vairāk cilvēku, pat trakāk kā Bangkokas Khaosan road. Izstaigājam krietnu gabalu, bet maiņas punkta nekur nav. Beigās pajautāju kādai pārdevējai un tā mums norāda uz ekskursiju biroju - izrādās tur arī naudu maina. Atkal esmu miljonārs.
Varam beidzot iet paēst. Atrodam mums ieteikto ēstuvi, bet esam par vēlu. Tā tiek slēgta ciet. Nu neko, nav liela bēda, jo ēstuves te gandrīz vai katrā trešajā mājā. Vietām par rindās blakus cita citai. Ar to te Saigonā nav nekādu problēmu. Nedaudz pastaigājam un ieejam kādā vietā, kas liekas pieņemama. Pasūtām ko nu kurš. Kad man atnes šķīvi, tad saprotu, ka esmu iedomājies pavisam ko citu nevis to ko redzu, bet būs jau labi. Vismaz zināšu, ka nūdeles nav mans mīļākais ēdiens. Ar rīsiem tomēr gandrīz nekad nevar kļūdīties. Bet ieēdis kautko esmu un gan līdz brokastīm iztikšu. Man taču vēl arī rieksti un šokolāde palikuši. Ejam uz mājām (tā tagad saukšu visas mūsu naktsmītnes), bet kautkā sajaucu virzienus un iznākam kanāla malā, kur dažādās ēstuvēs vietējie sēž un tusē veselām ģimenēm un draugu kompānijām. Būs kādu reizi būs jāatnāk arī uz šejieni. Pēc minūtēm 10 esam jau dzīvoklī. Zvans uz mājām, duša, un ķeros pie rakstīšanas. Plkst 0:20. Laiks iet gulēt.
Vēlāk vēl...