Rach
Gia. Pamostos 5:30, pat vēl modinātājs nav nozvanījis. Apēdu vakar
pirkto bulku ar vārīto krēmu, ananāsu un esmu gatavs. 6:00 izejam. Par viesnīcu
samaksājām jau vakar, lai no rīta nav aizķeršanās. Ārā 29 grādi, jāiet apmēram
20-25 minūtes. Ir nelielas bažas, ka tik agri biļešu ofiss varētu nestrādāt,
bet izrādās, ka viss ir kārtībā. Pērkot biļeti jāuzrāda arī pase, tiek
pārbaudīta arī vīza. Nopērkam biļetes un... liekas, ka nedaudz mani apmānījuši
- iedevuši biļetes nevis uz Superdong ātrlaivu, bet gan PhuQuoc Express
katamarānu, kurš atiet 20 minūtes vēlāk.
Vēlāk gan domas mainās un izskatās, ka
šis ir modernāks un jaunāks. Tā kā esam krietni agri, tad Viktors aiziet apēst
zupiņu, bet es eju atpakaļ uz biļešu būdiņu, jo esmu tur aizmirsis līdz
paņemtos banānus. Pēc brīža kāpjam uz katamarāna. Arī te ir pasu
kontrole, nezinu kāpēc šie te pārbauda pases. Iekšā mīkstie krēsli ērtāki
kā lidmašīnā. Jābrauc 2.5 stundas. Kas sākam braukt, mums izsniedz mitrās
salvetes un pudeli ūdens, lai gan diez vai tas būs nepieciešams - darbojas
kondicionieris un nav karsts. Pa ceļam drusku nosnaužos un drīz jau esam galā.
Ejam pa piestātni uz krastu. Mums līdzi neatlaidīgi nāk kāds vīrs un piedāvā
aizvest. Sākumā atsaku, bet kad esam krastā, tad arī piekrītu, jo cena, ko viņš
prasa ir tikai par 30,000 lielāka, nekā ar shuttle busu, pie kam viņš mūs
aizvedīs līdz pašai viesnīcai. 20 min brauciens un esam galā. Atrodam viesnīcu
Tai Tri Guest House, 244000vnd/d. , iečekojamies, noliekam somas un uz jūriņu.
Jūra mums 5 min attālumā. Ūdens šobrīd 30 grādi, gaiss 32. Nopeldamies un ejam gar krastu pastaigāt.
Turpat
jūras malā var izbaudīt masāžu.
Pēc tam atpakaļ pa ceļu meklējot vietu kur paēst. Te tūristu kūrorts un cenas par dažām lietām, tai skaitā ēdienu, 2x augstākas, toties augļi pat lētāki nekā iepriekš pirkām. Ieejam kādā ēstuvē un apēdam rīsus ar olu. Nav slikti, bet ir dārgāk un buljonu te klāt nedod. Evijai pavisam švaki - nūdeļu vietā atnes roltona zupiņu... Otrreiz te vairs nenāksim. Pa ceļam kafejnīca. Ja iepriekšējā pilsētā nekur neatradām espresso aparātu, tad šeit tie pat uz ielas stāv, bet kafija arī te 2x dārgāka. Ieejam kādā kafejnīcā, kur aiz letes atraktīvs onkulis vecāks par mani. Te gan nav espresso, bet tikai vjetnamiešu stila kafija, bet par cik tā man sāk iegaršoties, tad ņemu to. Evija ar Viktoru pasūta kokosa krēma kafiju. Domāja, ka būs karsta, jo pieteica - no ice, bet atnesa aukstu ar uzputotu kokosu. Laikam bija garšīga - īsti nepajautāju. Es savējo izdzēru pat neatšķaidītu. Patika.
Mango te visādi - gan zaļie, gan sarkanie, gan dzeltenie.
Es šodien nopirku milzīgu sarkano un ananāsu. Būs launagā un vakariņās.
Mazos banānus arī redzējām, tā ka badā nebūsim. Krievu tautības pārstāvji te ik uz soļa. Veikalos droši var runāt krieviski, jo dažviet pat pārdevējas ir krievietes, ja ne, tad saprot krieviski ne sliktāk kā angliski. Uzraksti arī daudzviet krieviski. Drusku jau besī. Izskatās, ka drīz te būs otra Ņačaņa, jo šeit ir pat vienkāršāk - var 30 dienas uzturēties bez vīzas. Ne daudz, ne maz, bet ar to tiek ietaupīti 25$
Rīt vēl...