Hošimina jeb Saigona kā to vēl joprojām daudzi sauc.
Ceļamies un ejam uz bankomātu izņemt naudiņu ar Revolut karti. VP Bank ir tie labie, kas neņem komisiju par naudas izņemšanu. Gogle rāda, ka mums viens tāds ne visai tālu. Bankomātā max summa 5,000,000vnd vienā reizē. Spiežu izņemt, bet man pasaka, ka nevar izdot un lai es sazinos ar savu banku. Mēģinu vēlreiz - atkal nekā. Jau gandrīz vai samierinājos, bet tad iedomājos pamēģināt izņemt mazāku summu - 2,000,000. Ha! Nostrādāja, un es kļūstu par 2miljoniem bagātāks. Paņemu naudu, ielieku karti vēlreiz un vēlreiz izņemu 2 milj. Nu jau es esmu multimiljonārs. Par to man noskaita no kartes 156.56eiro. Tagad kādam laiciņam pietiks. Evija dara to pašu, bet nekā - saka ka PIN nav pareizs. Mēģina vēlreiz - atkal nekā. Laikam tantiņām, hm.. tas ir meitenēm šitais aparāts naudu nedod. Iesaku Evijai pārbaudīt pinu telefona aplikācijā. Bingo! Nospiežot pareizo pinu aparāts tomēr apžēlojas un arī viņai izdod 2 miljonus. Vēlāk vakarā gan nedaudz dusmojos uz sevi, ka tieši šodien gājām izņemt naudu, jo brīvdienās ir uzcenojums valūtas maiņai. Tajā brīdī biju piemirsis, ka šodien ir brīvdiena.
Ejam uz optikas veikalu, jo esmu dzirdējis, ka tur lētas brilles. Man tā kā vēders jau sāk burkšķēt un stāsta, ka tuvojas pudienlaiks. Nopērku pildītu bageti ko Vjetnamā sauc par Banh Mi. Pildītās bagetes Vjetnamā ir izcili garšīgas. Arī šoreiz tai nebija ne vainas. Tiesa gan ne tāda kādu ēsmu iepriekš ēdis Hojanā, bet tukšam vēderam pat ļoti laba. Aizejot līdz meklētajam briļļu veikalam izrādās, ka nekādas īpaši lētās brilles tur nav.
Ejam atpakaļ. Viktors nopērk 2 sim kartes. Tagad esam mobīli uz 30 dienām. Ir laiks paēst brokastis. Tuvākā ieteiktā ēstuve ir ciet. Šie tik pēcpusdienā sāk strādāt. Ejam vegānu restorānā, kas turpat paris kvartālus tālāk. Paņemu svaigos springroļļus. Nav, nav šeit lēti salīdzinot ar pārējo Vjetnamu, bet ir garšīgi. Un ja salīdzinā ar to cenu, kas Rīgā, tad šie ir gandrīz par velti! No šī brīža esmu springroļļu fans.
Tirgus. Jānopērk kāds auglītis. Tiek iepirkti banāni, mango, pomelo un čerimoja. Tie šoreiz kadrā nav tikuši, jo nu jau liekas pilnīgi ikdienišķa lieta gandrīz vai katru dienu ēst mango. Vēl turpat var dabūt ari dažādus jūras mošķus un visādus citus labumus, bet tos mums nevajag. Pēc garās pastaigas diendusa.
Pēcpusdienā braucam uzzināt no kurienes atiet autobuss uz Vinh Long. Ar gogles palīdzību ātri atrodam un ar gogles tulka palīdzību veiksmīgi noskaidrojam visu, kas mums vajadzīgs. Atiet 8:00, biļetes cena 95,000. Ejam uz mājām. Pa ceļam ieejam paēst ēstuvē, ko ieteica dzīvokļa saimnieks. 26,000vnd un saņemu garšīgu porciju ar nūdelēm, gaļu, ceptiem springroļļiem, riekstiem, zaļumiem un vēl visu ko. Bija garšīgi un lēti. Secinu, ka tomēr man arī nūdeles garšo.
Vakariņas bez alus kā 'пиво без водки' -ejam iedzert alu, bet staigājot pa ieliņām rezultātā ieklīstam kādā kafejnicā, kur padzeru vjetnamiešu kafiju. To šeit pasniedza 2 traukos. Vienā ir kafija ar mazu trauciņu, kurā lej karstu ūdeni, bet otra līdzīga termokrūzei ar karstu ūdeni.. Kafija stipra, ar ļoti īpatnēju salkanu garšu, pavisam bez rūgtuma. Smarža ļoti laba, ko atcerēšos ilgi. Pēc garšas visai īpatnēja. Teikšu godīgi, ka man tā īsti pat negaršoja, bet es arī neesmu kafijas fans un ļoti reti to dzeru. Toties pats process ar tiem trauciņiem interesants.
Kafija padzerta un ejam atkal paklaiņot pa naksnīgajām ieliņām. Lielākās ielās pilns ar spožām gaismas reklāmām. Šeit, kur ejam, ielas malās kafejnīcas, klubi, veikali un masāžas saloni viens aiz otra. Šis ir populārs tūristu rajons, tādēļ viss lielāko tiesu pielāgots iebraucējiem. Neteikšu, ka baigi forši, bet vismaz 1 reizi noteikti var iziet apskatīties.
Viktors nobriedis uz kāju masāžu. Domāts darīts. Masāža tomēr izrādās visai bēdīga. Ar Taizemē izbaudīto masāžu pat nav ko salīdzināt. Laikam izvēlējāmies nepareizo salonu. Ejam uz mājām. Rīt agri jāceļas, jo brauksim tālāk uz dienvidiem. Atkal jau vēls, pulkstenis 1:40. Ar steigu jāiet gulēt.
Rīt vēl...
Ejam atpakaļ. Viktors nopērk 2 sim kartes. Tagad esam mobīli uz 30 dienām. Ir laiks paēst brokastis. Tuvākā ieteiktā ēstuve ir ciet. Šie tik pēcpusdienā sāk strādāt. Ejam vegānu restorānā, kas turpat paris kvartālus tālāk. Paņemu svaigos springroļļus. Nav, nav šeit lēti salīdzinot ar pārējo Vjetnamu, bet ir garšīgi. Un ja salīdzinā ar to cenu, kas Rīgā, tad šie ir gandrīz par velti! No šī brīža esmu springroļļu fans.
Pēcpusdienā braucam uzzināt no kurienes atiet autobuss uz Vinh Long. Ar gogles palīdzību ātri atrodam un ar gogles tulka palīdzību veiksmīgi noskaidrojam visu, kas mums vajadzīgs. Atiet 8:00, biļetes cena 95,000. Ejam uz mājām. Pa ceļam ieejam paēst ēstuvē, ko ieteica dzīvokļa saimnieks. 26,000vnd un saņemu garšīgu porciju ar nūdelēm, gaļu, ceptiem springroļļiem, riekstiem, zaļumiem un vēl visu ko. Bija garšīgi un lēti. Secinu, ka tomēr man arī nūdeles garšo.
Vakariņas bez alus kā 'пиво без водки' -ejam iedzert alu, bet staigājot pa ieliņām rezultātā ieklīstam kādā kafejnicā, kur padzeru vjetnamiešu kafiju. To šeit pasniedza 2 traukos. Vienā ir kafija ar mazu trauciņu, kurā lej karstu ūdeni, bet otra līdzīga termokrūzei ar karstu ūdeni.. Kafija stipra, ar ļoti īpatnēju salkanu garšu, pavisam bez rūgtuma. Smarža ļoti laba, ko atcerēšos ilgi. Pēc garšas visai īpatnēja. Teikšu godīgi, ka man tā īsti pat negaršoja, bet es arī neesmu kafijas fans un ļoti reti to dzeru. Toties pats process ar tiem trauciņiem interesants.
Kafija padzerta un ejam atkal paklaiņot pa naksnīgajām ieliņām. Lielākās ielās pilns ar spožām gaismas reklāmām. Šeit, kur ejam, ielas malās kafejnīcas, klubi, veikali un masāžas saloni viens aiz otra. Šis ir populārs tūristu rajons, tādēļ viss lielāko tiesu pielāgots iebraucējiem. Neteikšu, ka baigi forši, bet vismaz 1 reizi noteikti var iziet apskatīties.
Viktors nobriedis uz kāju masāžu. Domāts darīts. Masāža tomēr izrādās visai bēdīga. Ar Taizemē izbaudīto masāžu pat nav ko salīdzināt. Laikam izvēlējāmies nepareizo salonu. Ejam uz mājām. Rīt agri jāceļas, jo brauksim tālāk uz dienvidiem. Atkal jau vēls, pulkstenis 1:40. Ar steigu jāiet gulēt.
Rīt vēl...