Saigona. No rīta 28 grādi. Ceļamies 6:00, jo 6:45 plānojam iziet, lai paspētu uz busu, kas iet uz Vinh Long. Ātras brokastis no vakar pirktajiem augļiem un ejam. Brauksim ar pilsētas autobusu, kuru mums iesaka Gogle. Pietura nav tālu jāmeklē – pārejam pāri ielai nedaudz uz priekšu un esam jau klāt. Pēc brīža nāk arī autobuss. Nobraucam 6 pieturas un kāpjam ārā. Pilsētas šeit autobusi maksā 5,000dongi (20 centi) un ir pietiekoši ērti, lai sasniegtu vēlamo vietu. Vēl 5 min un es jau starppilsētas busiņu galapunkta ofisā.
Tiesa gan ar ofisu eiropieša izpratnē, te nav nekā līdzīga, jo tas atrodas tādā kā garāžā mājas pirmajā stāvā. Visai līdzīgi te iekārtotas daudzas ēstuves un veikali, tikai ar to atšķirību, ka šeit remonts liekas nav bijis pat pirms Vjetnamas kara, bet tas absolūti nevienu te neuztrauc, jo busiņi kursē bez problēmām un aplupušais sienu krāsojums ne mazāk mērā neiespaido busiņu kustību. Esam stipri agri un nākas 40 minūtes pagaidīt. Mums iedod biļetes, bet jāmaksā vēl nav. Laikam te izkāpjot maksā.
Neskatoties uz visai dīvaino “autoostu”, mazais mikroautobuss ir pietiekoši ērts, lai brauktu ne visai lielus attālumus. Kā plānots, 7:45 kāpjam busā un braucam. Ceļā mums apmēram 2:40. Viesnīcu paspēju rezervēt vakar vakarā. Pusceļā īss atpūtas brīdis. Pie mums pienāk šoferis un rāda, lai samaksājam. Iedodam naudu un izkāpjam izlocīt kājas.
Pēc laiciņa busiņa šoferis atkal pienāk pie mums un kaut ko prasa vjetnamiski. Neko nesaprotam. Angliski te neviens nesaprot ne vārda. Mēģinām izmantot gogles tulku, bet neveiksmīgi, jo gudrāki netiekam. Beidzot Viktors parāda kartē vietu uz kurieni braucam. Šoferis apskatās un liekas, ka to arī viņš gribēja uzzināt, jo beigās, kad iebraucam Vinlongā, tad tiekam aizvesti tieši uz to vietu, kur kartē bija ielikta atzīme. Nu vienkārši SUPER serviss šiem mazajiem busiņiem. Tieši dēļ tā, ne pārāk gariem braucieniem, man labāk patīk izvēlēties mazos busus, jo lielajiem autobusiem bieži galapunkti ir ārpus pilsētas un pēc tam vēl jābrauc ar ko citu, lai tiktu līdz pilsētas centram vai savam hotelim.
Un tā, vēl 5 min un esam sameklējuši savu Loc Phuc Hotel. Hotelītis neliels, Šaura gara māja - izmēros līdzīga lielam vairumam. It kā nekas sevišķs, bet jauks un mājīgs. Parādu savu rezervāciju un pēc 5minūtēm esam jau numuriņos. Numuriņi ļoti labi, tīri un ar visu kas nepieciešams un pat vēl vairāk, jo minibāru, čības un TV man nevajag. Noliekam mantas un ejam paēst, jo brokastīs man šodien bijuši tikai mazie banāniņi un mango.
Kur gan vēl labāk meklēt ēdamo, ja ne tirgū, kurš ir 5 minūšu attāluma no mūsu hoteļa. Tirgū ēstuvju vesela rinda. Pat divas. Ieraudzījuši mūs, katra saimniece mēģina mūs pierunāt, lai sēžamies pie viņas. Kad rindas 1 malu esam nogājuši un izpētījuši, tad paejam nedaudz atpakaļ un apsēžamies pie letes, kur tirgo springroļļus un nūdeles ar piedevām. Es ņemu svaigos springroļļus, kas te maksā 6,000(!) gabalā. Pie kam 1 gabals nav tāda pārgriezta pusīte, kā bija Saigonas restorānā. Nē, te ir pilnvērtīgs vesels springrollis. Prasu 5, bet man nez kāpēc uzliek 6.
Ir riktīgi garšīgi un svaigi uz vietas gatavoti, bet ar ēstgribu šajā klimatā ir visai dīvaini. Tā vien liekas, ka varu iztikt ar augļiem un sauju rīsu, lai gan tauku rezerves man nav nekādas. Tā arī šoreiz, lai arī nav lieli, tomēr 6 rullīši man ir par daudz, tāpēc atlikušos 2 iesaiņo līdzņemšanai. Super serviss. Arī mērcīti ieleja mazā polietilēna maisiņā. Būs man launaga uzkoda. Viņi te maisiņos māk saliet visu ko – zupa arī nav izņēmums. Un tad tā viltīgi satin galu ar gumiju un atdod kā uzpūstu burbuli. Ļoti ērti. Vienīgā problēma ir, ja mājās/hotelī nav šķīvja, kur to izliet. No maisiņa zupu neizēdīsi. Lai gan…
Pēc tam turpat ejam iepirkt augļus. Te ir krietni lētāk kā Bangkokā. Ja tur bija mango un pomelo par 80,000, tad šeit ap 50,000 (2eur). Sapērkam mango, pomelo, gabalu džekfrūta un mangostīnus. Mangostīni, salīdzinoši ar citiem augļiem, ir dārgi 150,000vnd/kg (6 euro). Ja ņem vērā, ka puse neēdama, tad sanāk stipri dārgi, bet nu garšīgi arī - patīkami skābeni. Salīdzinot cenas ar tām, kas Vjetnamas vidienē, mango šeit nez kāpēc ir 2x dārgāks.
Ejam uz viesnīcu, apēdam džekfrūtu un liekamies diendusā. Tad pēcpusdienā iesim izlūkgājienā. Izstaigājam tuvāko apkaimi. Pilsētiņa neliela, klusa. Pēc Saigonas šeit tāds nepierasts miers. Izrādās, ka tirgus ir ne tikai laukumā, bet arī arī pa tuvējām šķērsielām, pie kam darbojas līdz vēlai naktij. Pastaigajuši krietnu aplīti ieejam lielveikalā šo to iepirkt. Minerālūdens te nez kāpēc UZ PUSI lētāks, kā Saigonā, bet alus cena tāda pati. Kādā nelielā bodīte nopērku dīvainu gaļu/desu ar ķiplokiem, ko iepriekš redzējām karājamies tādos banānu lapās ietītos klucīšos, kas sasieti ķekaros. Redzu uz ielas tirgojam bagetes, nu taču jānopērk. Bagetes te viņi māk cept – tās te smaržīgas un kraukšķīgas.
Tad aizstaigājam līdz upei, kur ielas kafejnīcā, izbaudot patīkamo vakara vēsumu, padzeru kafiju piekožot kaukšķīgo maizīti. Viesnīcā vēl mangostīni un mango. Mangostīni fantastiski - saldeni skābi, atsvaidzinoši. Mango arī labu labie. Liekas, ka drīz laikam tos būšu atēdies, lai gan pagaidām vēl ēdu ar apetīti. Rīt agri brauksim uz peldošo tirgu un vēl dažām vietām, bet par to tad arī rīt.