Pa ceļam pie mums pienāk onka no tuktuka un piedāvā par 50bātiem izvadāt 1h ekskursijā, bet būšot jāieiet kādā apģērbu veikalā - viņam par to tiekot litrs benzīna. Saku, ka mums nevajag, bet lai aizved uz AirChina biroju. Šis ar mieru par 50thb, es saku 30 un šis piekrīt. Vēl nosaka you are happy - I am happy too, bet pēc tam ievedīšot mūs tai veikalā. Piekrītam, jo mums taču vienalga kur un kā izklaidēties un kur braukt - viss ir interesanti. Tikai nelielas bažas tomēr ir par sarunāto summu, jo 30bati ir maza naudiņa, bet tuktuki nav no lētākajiem pārvietošanās veidiem. Pārprasu vēlreiz vai tiešām 30 bati par visiem nevis no katra? Šis saka jā. Ok, braucam. Brauciens tīri jauks un izklaidējošs. Pēc brīža jūtu, ka virziens tomēr nav īstais un skatāmies kartē - kā tad, onka mūs ved pavisam uz citu pusi, acīmredzot uz to veikalu. Es saku šim, ka šitā nebūs labi, lai griež riņķī un ved mūs uz AirChina biroju, un pēc tam mēs aizbrauksim apskatīt viņa piedāvāto veikalu. Onkulis paklausa uz pagriežas pareizajā virzienā. Vēl minūtes 10 un esam klāt. Neko nemaksājam, bet piesakām, lai gaida mūs. Atrodam AirChina. Lai tiktu iekšā jāuzrāda pase! Ops... pilnīga nejaušība, ka esam paņēmuši līdzi. Viss kārtībā - iedod mums kartiņas caurlaidei un braucam uz 9 stāvu. 5 min un AirChina apstiprina, ka mūsu rezervācija ir spēkā abiem lidojumiem. Internetā to nebija iespējams pārbaudīt, bet šeit ātri un vienkārši. Super - tas nozīmē, ka teorētiski mājās tiekam. Braucam lejā. Tuktuka šoferis laimīgs mūs ieraugot. Braucam. Pēc minūtēm 5 esam klāt pie glauna veikala, kurš šuj apģērbus. Ejam iekšā, godīgi "atstrādājam" un apskatām piedāvājumu. Ir skaists rozā halāts, kkas līdzīgs kā bagātajiem ķīniešiem. Smuks, Viktoram piestāvētu, bet viņš negrib pirkt ;-) Dārgs arī. Saku pārdevējam, ka vēl padomāsim un ejam ārā. Gribu jau maksāt par braucienu, kad pajautāju tuktuka šoferim vai viņš nezin kādu labu ēstuvi, kur mēs TomYum zupu varētu nobaudīt. Kā nu ne, protams, ka zinot. Lai kāpjot tik iekšā, viņš aizvedīšot. Prasu cik maksās un cik tas tālu. 5 min un nemaksāšot neko - kopā būšot tie paši 30 bāti, ko sarunājām. You are happy - I am happy. Manī jau sāk rasties aizdomas, ka mūs mēģina apčakarēt, jo cik dzirdēts, tad tuktuki to itin bieži dara. Bet par cik mums vienalga kur meklēt piedzīvojumus un naudu uz priekšu neesam devuši, tad nav ko zaudēt. Braucam. Pieved pie ēstuves ar dzīvām zivīm, krabjiem, garnelēm utt. Ejam iekšā. Pēc skata nojaušam, ka lēti nebūs, bet mums nav obligāti tur jāpaliek. Nepatiks aiziesim. Iegājuši saprotam, ka ēstuve nestrādā. Onkam aplauziens, droši vien šis būtu ko nopelnījis par klientu atvešanu. Nu neko, ejam ārā, jau sāku domāt uz kuru pusi doties, kā šis saka, ka tepat netālu aizvedīšot mūs uz citu labu vietu. Mums pavisam vairs nav ko zaudēt. Piedevām būs vēl mazāk ar kājām jāiet līdz masāžas skolai, kur plānojam šodien apmeklēt. Braucam. 5-10 min un mūs pieved pie ēstuves kanāla malā. Eju iekšā, tur akvārijos visādas dzīvās radības, jūtu, ka te arī lēti nebūs, bet neviena cilvēka. Izrādās arī šī ēstuve vēl nestrādā. Apskatāmies cenas krabīšiem - 3700 thb/kg. Pirmā brīdī liekas ka ap 10 eur, bet tad saprotu, ka cena ir 105 eur/kg!! Nu tā neko cena krabītim. Bet tas tak restorāns. Tas nekas ka pagalmā aiz šķūnīšā, toties uz galdiem balti galdauti. Onkam nu ir aplauziens ne pa jokam. Godīgi samaksāju šim 30 batus un sakām paldies. Ejam projām, bet vēl joprojām neticu, ka tiešām bez kādas apčakarēšanas esam par 30 bātiem, mazāk par 1 euro, izvizināti krustu šķērsu pa Bangkoku. Superīgs dienas iesākums!!!
Gribas ēst un ejam meklēt kādu ēstuvi. Kādā šķērsieliņā ieraugu tanti ar šujmašīnu. Man kā reizi vajag piešūt 2 papildus pogas bikšu kabatām, lai drošāk maku un telefonu nēsāt. Eju prasīt. Jā, par 20 bātiem varot piešūt. Ok. 10 min un pogas ir piešūtas. Samaksāju un ejam tālāk. Jāsaliek tik atpakaļ kabatās izņemtais telefons un maks. Bļin, kā tad, šuvējas baigās... šujot pogas, cauri ar diegu aizšuvuši man 1 kabatu un vairs nevaru neko tur ielikt :-D Eju atpakaļ, lai pāršuj. Tantes uzjautrinās par šo misēkli. 5 min un viss kārtībā. Ejam tālāk. Pēc brīža attopos, ka otra kabata arī ir cauršūta @$%&%$#$$$#. Nu nē, atpakaļ vairs neiesim - gan vēlāk pats pāršūšu.
Atrodam ķīniešu ēstuvi. Nav jau brīnums, jo esam Čainataunas rajonā. Cilvēku pilns - tātad visticamāk, ka būs garšīgi. Jā, šoreiz izvēle bijusi pareiza. GARŠĪGI! Ar pilnu vēderu jautrāks prāts. Ejam tālāk.
Soļojam virzienā uz WhatPo, kur atrodas Taju masāžas skola. Pa ceļam dažnedažādas noliktavas un vairumtirgotāju veikali/garāžas. Vietām kvartālu no vietas tikai dažādi maisi, vietām garšvielas, puķu tirgus, kastes, trauciņi, aromātiskās eļļas utt.
Biki nomaldamies, bet ar nelieliem līkumiem beidzot esam klāt. Izrādās, ka pati skola ir kādā šķērsielā, kurai jau esam pagājuši garām, bet iekšā WhatPo teritorijā ir viens no šīs skolas masāžas saloniem. Lai tiktu tai salonā ir jāpērk ieejas biļete templī, laikam 200thb, BET, ja paejam atpakaļ līdz skolai, tad mums par ieeju templī nav jāmaksā. Iesim atpakaļ. Evija jau stipri sagurusi, bet tomēr piekrīt iet. Ārā forši silts, saulīte, ēnā ap 35 grādi. Es kaifoju, bet mani ceļabiedri ir biki citās domās par garām pastaigām dienas vidū. Kakli arī drusku apsauļoti, bet nav traki. 5 min un esam pie skolas, vēl 5-10 min un jau gatavojamies masāžai. Evijai ar aromātiskajām eļļām, bet mums ar Viktoru klasiskā Taju masāža. Skolas salonā ir gandrīz 2x dārgāk, kā Khaosan rajonā un arī citur, bet toties ir lielāka garantija par kvalitāti. Vakar mana kāju masierīte jūtami slinkoja vai arī bija vakarā jau piekususi.
Tā nu veselu stundu mūs mīca, staipa, spaida un rausta. Es kaifoju! Pēc stundas esam izmasēti un dzerot mums iedoto tēju, sēžam ārā uz soliņa un kaļam tālākos plānus.
Lai arī līdz viesnīcai nav pārāk tālu, apmēram 40-50 min, tomēr ir dienas vidus, saulīte cepina un mums jau stipri iesauļoti kakli. Iesim uz kuģīša piestātni. Aizejam, bet izrādās es esmu sajaucis un mūsu oranžā karoga kuģis tur nepiestāj. Ejam uz nākošo, bet kad esam atnākuši, tad saprotam, ka līdz viesnīcai arī vairs nepavisam nav tālu - ejam kājām. Pa ceļam tirgo dīvaina paskata mango - apaļi kā greipfrūti, nebiju līdz šim tādus redzējis nekur Āzijā. Nopērku vienu pagaršot. Ejam tālāk. Nopērkam katrs pa kokosriekstam, lai izdzertu sulu. Iedod no ledus kastes. Man auksta - ne visai labi, Viktoram silta kā čuras, arī ne visai.. Izdzeram un ejam tālāk. Pēc laiciņa esam viesnīcā. Ir doma iet kaut kur vēl, bet kad ieeju dušā, tad uznāk snaudiens un noguļu vairākas stundas. Ap 19 ejam vakariņās. Izstaigājam vietas, kur neesam bijuši, bet tajās ielās pārsvarā darbnīcas un visai nesimpātiskas ēstuves. Beigās kādā lielākā apsēžamies un pasūtam. Man TomYum zupa un rīsi, Viktoram un Evijai kas cits. Minūtes 10 nākas gaidīt kamēr atnes, bet mums nav jāsteidzas. Atnes zupu, smaržo labi. Pieleju vēl klāt zivju mērci un čili. Garšo arī labi, ja vēl to citronzāli būtu veselos stiebros likuši, tad būtu vieglāk izlasīt. Beigās man priekšā pus šķīvis ar to, kas nebija ēdams. Nu i štrunts ar to. Samaksājam un ejam tālāk.
Pa ceļam ūdens automāts - Āzijā vietām ir uz ielām aparāti, kur var par 4thb litrā nopirkt caur osmozes filtru filtrētu ūdeni. 100% droši, nav, bet izdomāju pamēģināt. Kamēr stāvam, pienāk 2 jaunieši un arī grib uzpildīties. Šie iemet naudiņu un... nekā. Ūdeni neielej. Ar arī pamēģinu iemest 1bātu un arī tieku smuki apčakarēts. Ejam tālāk. Nopērkam 3 mango ( 80bāti/kg), nedaudz mangostīnus, nogaršojam bet nenopērkam jocīgu tumši rozā, vēl neēstu augli bumbiera formā, kas garšo pēc rabarbera un zaļa ābola krustojuma un ejam uz hoteli.
Vakariņās augļi. Tas jocīgais mango, ko nopirku dienā, vienkārši FANTASTISKS!!! Daudz labāks par tiem citiem, ko ēdām. Tā smarža - dievišķīga!
Pa virsū aliņš - Viktors teica ka tā vajagot ;-)
Rakstot 2 stundas pagājušas nemanot. Pulkstenis jau 2:05, ar steigu jāiet gulēt.
Rīt vēl...