Ceļojumi pa dienvidaustrumu Āziju

     Beijing-Warsaw-Riga.      1:20 pēc vietējā laika lidmašīna nosēžas Beidžinas lidostā. Lidmašīnā arī pabaroja, par ko biju visai pārsteigts, jo likās, ka neesmu ēdināšanu maksājis, bet ķīnieši jau nav tik skopi kā norvēģi un pabaro pat tad, ja biļetes pirktas arī par zemām cenām. Tālāk līdz Varšavai mums jālido arī  ar AirChina, bet ar lielāku lidmašīnu. Reiss kavējas nedaudz vairāk kā stundu. Varšavā paliks maz laiks. Jāpaspēj iečekoties un sameklēt īstā izeja uz lidmašīnu. Varbūt ari drošības kontrole. Ceru, ka paspēsim.      Ejam uz pasu kontroli. Tur viss automatizēts. Mani un Eviju izlaiž bez problēmu. Viktoram neizdodas pareizi uzlikt iekāpšanas biļeti uz skanera,  Vienu reizi, otru, tad viņš vēlreiz mēģina skanēt pasi, tad atkal iekāpšanas, karti, tad iet pie citiem vārtiem, tad atpakaļ pie iepriekšējiem, atkal pases skanēšana, iekāpšanas karte un beidzot arī viņam iedegas zaļā gaisma un atveras vārti. Tāl

     Bangkoka. Šodien pēdējā diena Taizemē. Vakarā lidmašīna uz Ķīnu. Vēl šis tas jānopērk,  un tad jau pēcpusdienā uz lidostu.      Braucu uz tirgu sapirkt augļus.  Līdz tirgum tieku ātri - ar 2 autobusu dažas pieturas un esmu jau klāt. Eju augšā uz gaisa pārvadu, lai tiktu pāri ielai. Kad esmu augšā paņemu telefonu, lai nofotografētu no augšas ielas skatus. Pēkšņi no apakšas man kāds policists kaut ko sāk kliegt. Kāds cits steidzas augšā, nāk pie manis, kaut ko satraukti skaidro taju valodā un uztraukti ved mani atpakaļ lejā pa kāpnēm. Es šim saku, ka man jātiek pāri uz tirgu, bet šis tik tajiski. Neko nesaprotu. Pienāk kāda sieviete no autobusa pieturas un angliski paskaidro, ka varēšot iet pēc 10 minūtēm, jo tagad karalis braukšot. Labi. Apsēžos uz autobusa pieturas soliņa un gaidu, bet karalis kā nebrauc tā nebrauc. Beigās apnīk gaidīt un eju pāri ielai turpat apakšā lavierēdams starp mašīnām. Turpat jau arī tirgus. Tiek iepirkti ananāsi, mango, mangostīni, longani un rambu

     Bangkoka. Šodien braucam pastaigāt pa Bangkokas centru. Izejam uz ielas un gaidam 3.  aurobusu, kā iesaka Google. Brīdi pagaidījuši sākam šaubīties vai te vispār tāds iet, jo ne jau pirmo reizi mūs vazā aiz degums. Pajautāju kādai meitenei, kas turpat pieturā. Šī apskatās savā telefona aplikācijā un saka ka 3. autobuss te neiet. Skaidrs. Jāiet uz lielo ielu un tur jāgaida mums jau zināmais 2. Pietura 10 minūšu attālumā. Aizejam, sagaidam un iekāpjam 2. autobusā, kurš mūs par 8 bātiem aizved gandrīz līdz skybāram, kur bijām vakar.      Izkāpuši ejam ar kājām atpakaļ. Te ir augstceltņu rajons. Augšā pa estakādi, kas pacelta apmēram 5-tā stāva līmenī, brauc skytrain .  Veikali dažādi - sākot no mazām bodītēm līdz lieliem brendu veikaliem uz supermārketiem. Labu laiku staigājuši nonākam arī līdz Centralworld.      Ja jau reiz esam, tad jāiet apskatīties milzīgo veikalu, kas izpleties pa 8 stāviem. Te droši var nedēļu staigāt, ja gribas visu apskatīt. Ļoti daudz un dažādas ēs

     Bangkoka. Šodienas plānos ir vakarā aizbraukt līdz kādam augstākam skybar. Pirms tam pastaigāsim tepat pa tuvējām ieliņām. Ieeju suvenīru veikaliņā. Noskatos uz interesantiem ķobīšiem, bet nevaru izdomāt kur tos mājās piekarināt.      Viktors izmēģina kā viņam piestāv karaļa (dzeltenās) krāsas krekliņš.      Ap puspieciem esam gatavi braukt uz Vertigo & Moon rooftop, kas atrodas 61. stāvā. Izvēlamies braukt ar kuģi un skytrain, jo tā mēs izvairamies no sastrēgumiem, kas ir pēcpusdienā. Kuģis stipri pārpildīts, dažās pieturās pat neņem pasažierus. Evija manāmi satraukusies, jo viņai jau tā nepatīk braucieni pa ūdeni, kur nu vēl šādā pārpildītā kuģī, kurš dažu brīdi visai nestabili nolīgojas. Galā tomēr tiekam bez starpgadījumiem. Ejam augšā uz skytrain. Biļete 30 thb, izejam caur kontroles vārtiņiem un varam braukt. Skaytrains brauc pa virs zemes paceltu estakādi apmēram 5-tā stāva augstumā. Skatoties pa kreisās puses  logu, nevar redzēt ne sliedes ne ceļu,

     Bangkoka. Pieceļos 7:00. Brokastīs banāni un mangostīni. Tad noeju lejā pastaigāt gar upi.      Pēcpusdienā braucam uz ķīniešu restorānu, kas atrodas 25. stāvā un no kura var redzēt pilsētu uz visām pusēm. Sākumā ar mums jau zināmo oranžā maršruta kuģīti, tad 10 minūtes kājām un esam klāt.      Apsēžamies pie galdiņa kā reizi, kad saule sāk rietēt. Pa panorāmas logiem vērojam kā lēnām satumst un iedegas pilsētas gaismas. Izskatās super skaisti.      Kā izrādās, tas šī restorāna platforma lēnām griežas uz riņķi. To pamanu tikai tad, kad blakus galdiņam pēkšņi uzradies jumta balsts. Griežās ļoti ļoti lēni. Kamēr sēdējām, stundu vai pat vairāk, knapi 4 daļu no pilna apgrieziena tik pagriezās, bet ar to pietika, lai man paliktu nelabi, kā no karuseļa. Cenas pat ļoti demokrātiskas priekš šāda restorāna - 100 bāti par tēju, kapučino vai latti. Viktors ar Eviju vēl pa laša filejai apēd. Es taupu vēderā vietu vakariņām Čain

     Krabi-Bangkoka.      Pamostos agri un 4:59 jau esmu piecēlies. Ārā 25 grādi. Šobrīd nelīst un ceru ka arī nesāks līt, jo citādi man tikšana uz lidostu tikai ar taksi, lai neizmirktu līdz apenēm. Laiks ir pietiekoši. Gribu iziet tā, lai ap 5:45 esmu uz lielās ielas pie autobusa pieturas. Soma jau vakar sakrāmēta. Apēdu atlikušos ananāsus un banānus un eju lejā. Ielās pavisam maz braucēju, ēstuvēs jau redzama rosība. Esmu aizgājis gandrīz līdz pieturai, apskatos pulksteni - kaut kā ātri esmu atnācis. Pulkstenis vēl tikai 5:30. Sāku iet lēnāk. Uz ielas stāv mototaksis. Viņš mani uzrunā un jautā uz kurieni eju. Saku, ka man jātiek uz lidostu, bet domāju, ka viņš man par dārgu. Vakar man viesnīca teica, ka ar mototaksi būšot tikpat cik ar parasto taksi, tas ir 300-350. Motovīrs man saka, ka par 150 aizvedīšot. Ar songtew būtu kādi 60-80, bet brīdi apdomājis, nolemju braukt, jo neesmu īsti pārliecināts vai ar songtew tikšu laikā. Piemirsās pat pakaulēt

     Krabi. No rīta pamatīgs lietus. Tāds, kādu mūžā neesmu redzējis. Neiedomājama ūdens masa gāžas no debesīm. Taču lietus nav ilgs un īsi pēc 7 jau ir beidzies. Šodien jāizdomā kur palikt Bangkokā, jāatrod ar ko no rīta tikt uz lidostu un jāaiziet uz tirgu pēc augļiem. Pusdienas šoreiz ēdu citā vietā. Iekārojās ceptu vistas fileju ar rīsiem, ko atradu kādā ielas ēstuvītē, kur jau sēdēja vairāki vietējie. Izskatās, ka te daudz malajieši. Vismaz tā izskatās pēc apģērba, jo taji ģērbjas savādāk. Arī šīs ēstuves saimniece neizskatās pēc tajietes. Bet tas nav nekāds brīnums, jo Malaizija tepat blakus. Paēdis eju uz tirdziņu, kas tepat pāri ielai 2 kvartālu attālumā. Iepērku banānus, ananāsu. Drīz jau būs pagājušas 6 nedēļas, bet augļi vēl joprojam neapnīk un ēdu tos katru dienu. Pārsvarā banānus, ananāsus un mango. Arī rīsi, lai cik dīvaini tas nebūtu, vēl joprojam nav apnikuši un varu tos ēst kaut katru dienu.      Atpakaļ ejot gar nakts tirgu (nakts/tumšs te no 18:40) ieraugu k