Bangkoka. Šodien braucam pastaigāt pa Bangkokas centru. Izejam uz ielas un gaidam 3. aurobusu, kā iesaka Google. Brīdi pagaidījuši sākam šaubīties vai te vispār tāds iet, jo ne jau pirmo reizi mūs vazā aiz degums. Pajautāju kādai meitenei, kas turpat pieturā. Šī apskatās savā telefona aplikācijā un saka ka 3. autobuss te neiet. Skaidrs. Jāiet uz lielo ielu un tur jāgaida mums jau zināmais 2. Pietura 10 minūšu attālumā. Aizejam, sagaidam un iekāpjam 2. autobusā, kurš mūs par 8 bātiem aizved gandrīz līdz skybāram, kur bijām vakar.
Izkāpuši ejam ar kājām atpakaļ. Te ir augstceltņu rajons. Augšā pa estakādi, kas pacelta apmēram 5-tā stāva līmenī, brauc skytrain. Veikali dažādi - sākot no mazām bodītēm līdz lieliem brendu veikaliem uz supermārketiem. Labu laiku staigājuši nonākam arī līdz Centralworld.
Ja jau reiz esam, tad jāiet apskatīties milzīgo veikalu, kas izpleties pa 8 stāviem. Te droši var nedēļu staigāt, ja gribas visu apskatīt. Ļoti daudz un dažādas ēstuves. Citas stipri dārgas, kur ēdieni sākas no 600+ bātiem. Mēs tikai uzbraucam līdz augšai, drusku pastaigājam pa stāviem un jau meklējam izeju, lai brauktu tālāk.
Lejā pie supermārketa nopērku mango smūtiju, kas te maksā 60 bāti. Iekšā veikalā bija par 105. Sūcu saldo vēso dzērienu un ejam tepat blakus uz autobusu.
Brauksim uz augļu tirdziņu, ko redzējām vakar pa ceļam uz mājām. Viktors ielicis atzīmi kartē kur jābrauc. Google saka, ka derēs 2 un 115 autobuss. Brauc 115. Kāpjam iekšā. Šis jau tāds glaunais, droši, ka nebūs par 8 bātiem. Dodu kasierei naudu, bet šī prasa uz kurieni brauksim. Rādam kartē, bet šī nesaprot. Beigās ar citu pasažieru palīdzību tiekam pie biļetes. Šis laikam ekspresis, jo Viktors saka, ka mums tikai 1 pietura jābrauc.
Esam klāt un izkāpjam. Kaut kas ir nogājis greizi, jo redzu, ka nav nekāda augļu tirdziņa, bet gan lielie veikali. Apskatos kartē - nekur tālu neesam aizbraukuši, tikvien kā ap stūri mājai. Līdz tirdziņam vēl kilometri divi. Viktors ar Eviju iešot kājām, man ar lielāku staigāšanu vēl pašvaki, tāpēc es apsēžos gaidīt autobusu. Satiksimies tirdziņā.
Pēc minūtēm 5-10 autobuss ir klāt uz es kāpju iekšā. Skatos kartē pēc gps, līdz kurienei jābrauc. Liekas, ka nu jau jākāpj ārā, bet tirgu arvien neredzu. Neizkāpju un braucu tālāk, bet nevajadzēja tā darīt. Turpat aiz mājas jau arī ir tirgus, ko no pieturas nevarēju pamanīt. Izkāpju nākošajā un tagad 1 pietura jāsoļo atpakaļ.
Tirgū šis tas ir, bet ne pārāk lielā izvēlē. Piemēram ananasi un mango daudz, bet marakuju neredzu vispār. Nopērku banānus, tad ieeju mazā ēstuvītē apēst zupu. Kamēr ēdu, redzu, ka pa ielu nāk arī Viktors ar Eviju. Ieraudzījuši mani viņi apsēžas pie galdiņa un Viktors arī paņem sev zupas šķīvi. Zupiņa ēdama, bet ne tāda, kā biju gaidījis. Varbūt pārāk pieradis esmu un vairs nejūtu eksotikas garšu?
Paēduši ejam nopirkt ananāsus, kas te lielā daudzumā. Viktors nopērk 3 ananāsus un 6 mango. Man tik daudz nevajag un paņemu tikai 1 ananāsu. Mango man vairs nepavisam negribas - laikam taču tomēr beigās par pusotru mēnesi būšu tos atēdies.
Braucam uz viesnīcu. Sagaidām 2 autibusu un kāpjam iekšā. Vakar šis autobuss līdz galam mūs neaizveda un bija jāizkāpj 2 pieturas iepriekš. Šodien redzu, ka autobus tomēr brauks arī tālāk un tādēl neizkāpjam. Pie parka autobuss nogriežas pa kreisi, bet sevišķi neuztraucos, jo kartē iezīmēts, ka tas izbrauc apli un tad tam ir pietura pie tilta, kur mums jākāpj ārā. Pabraucis krietnu gabalu, autobuss apstājas un kasiere pasaka, ka tas ir galapunkts. Kāpjam ārā. Esam aizvesti riktīgi šķērsām. It kā varējām kāpt iekšā un braukt atkal uz pieturu, kur iekāpām no rīta, bet kamēr domāju, autobuss aizver durvis un aizbrauc. Nav liela bēda - Google Viktoram ir pateikusi, ka tiekam uz mājām ar 3. autobusu, tik drusku vēl uz priekšu jāpaiet. Ejam. Atrodam pieturu, bet tur ielās tāds sastrēgums, ka liekas stundu brauksimm šo gabalu. Negaidīsim autobusu, bet iesim uz mums zināmo oranžo kuģīti, kas te 10 min attālumā. Ejam. Pēc 15 minūtēm esam pie piestātnes, bet man tāda nelāga nojauta, ka šeit tomēr nepiestāj oranžais kuģis. Kad pajautāju, tad manas aizdomas apstiprinās. Brauksim ar taksi. Kā reizi viens uz ielas stāv. Kāpjam iekšā, parādām kartē vietu uz kurieni jābrauc un braucam. Šoferis gan stāsta, ka viņš nezinot tādu viesnīcu, bet tas mūs neuztrauc, jo pēc kartes redzam kur viņš brauc un varam rādīt ceļu. Pamanu, ka šoferis nav ieslēdzis skaitītāju. Nospiežu skaitītāja starta pogu. Skaitītājs tik vienkārši vis neieslēdzas. Šoferis drusku tā kā neapmierināts, bet tomēr pats saspiež vajadzīgās pogas un ieslēdz aparātu. Braucam. Baigie sastrēgumi. Šoferis saka, ka mums ātrāk būšot ar kājām. Viņam laikam taisnība. Kāpjam ārā. Naudu neprasa, lai gan uzskaitīti 37 bāti. Ejam ar kājām. Jāiet nav tālu - kādi 2.5km, bet visu dienu staigāts un mana sāpošā kāja nebūt nav par to priecīga. Viktors pa priekšu pēc Googles norādījumiem. Es aiz viņa. Ceļš caur parku, parkam riņķī žogs. Google tak nezin, ka vārti otrā pusē slēgti. $##%^%$# Ejam atpakaļ riņķī pa ielu. Pāri ielai tuktuki. Brauksim ar to. Prasam cik maksās. Šoferis saka 200. Mēs kaulējamies un piesolam 100. Šis neparko. Stāsta mums visādas pasakas. Piesolu 120. Šis nē un nē. Labi, piesolu 150. Nē, šis nebraukšot gan par tādu naudu, jo viņa cena esot 200. Tad viņš kautko sabļaujas ar nākošā tuktuka šoferi. Tas braukšot par 150. Kāpjam iekšā un braucam. Sastrēgumi visriņķī. Pa īsāko ceļu, kur vadītājs mēģina apbraukt, nekas nesanāk, jo tur iela izrādās slēgta. Jābrauc vien atpakaļ un izbraukuši līkumu esam atkal turpat kur iekāpām. Šoreiz viņs brauc pa citu ceļu, tad pa mazām šķērsieliņām, līdz beidzot tiek ārā uz ielas, kas iet uz mūsu viesnīcu.
Veiksmīgi esam galā. Samaksāju 150 bātus un ejam uz viesnīcu.
Rīt vēl...
Ja jau reiz esam, tad jāiet apskatīties milzīgo veikalu, kas izpleties pa 8 stāviem. Te droši var nedēļu staigāt, ja gribas visu apskatīt. Ļoti daudz un dažādas ēstuves. Citas stipri dārgas, kur ēdieni sākas no 600+ bātiem. Mēs tikai uzbraucam līdz augšai, drusku pastaigājam pa stāviem un jau meklējam izeju, lai brauktu tālāk.
Lejā pie supermārketa nopērku mango smūtiju, kas te maksā 60 bāti. Iekšā veikalā bija par 105. Sūcu saldo vēso dzērienu un ejam tepat blakus uz autobusu.
Brauksim uz augļu tirdziņu, ko redzējām vakar pa ceļam uz mājām. Viktors ielicis atzīmi kartē kur jābrauc. Google saka, ka derēs 2 un 115 autobuss. Brauc 115. Kāpjam iekšā. Šis jau tāds glaunais, droši, ka nebūs par 8 bātiem. Dodu kasierei naudu, bet šī prasa uz kurieni brauksim. Rādam kartē, bet šī nesaprot. Beigās ar citu pasažieru palīdzību tiekam pie biļetes. Šis laikam ekspresis, jo Viktors saka, ka mums tikai 1 pietura jābrauc.
Esam klāt un izkāpjam. Kaut kas ir nogājis greizi, jo redzu, ka nav nekāda augļu tirdziņa, bet gan lielie veikali. Apskatos kartē - nekur tālu neesam aizbraukuši, tikvien kā ap stūri mājai. Līdz tirdziņam vēl kilometri divi. Viktors ar Eviju iešot kājām, man ar lielāku staigāšanu vēl pašvaki, tāpēc es apsēžos gaidīt autobusu. Satiksimies tirdziņā.
Pēc minūtēm 5-10 autobuss ir klāt uz es kāpju iekšā. Skatos kartē pēc gps, līdz kurienei jābrauc. Liekas, ka nu jau jākāpj ārā, bet tirgu arvien neredzu. Neizkāpju un braucu tālāk, bet nevajadzēja tā darīt. Turpat aiz mājas jau arī ir tirgus, ko no pieturas nevarēju pamanīt. Izkāpju nākošajā un tagad 1 pietura jāsoļo atpakaļ.
Tirgū šis tas ir, bet ne pārāk lielā izvēlē. Piemēram ananasi un mango daudz, bet marakuju neredzu vispār. Nopērku banānus, tad ieeju mazā ēstuvītē apēst zupu. Kamēr ēdu, redzu, ka pa ielu nāk arī Viktors ar Eviju. Ieraudzījuši mani viņi apsēžas pie galdiņa un Viktors arī paņem sev zupas šķīvi. Zupiņa ēdama, bet ne tāda, kā biju gaidījis. Varbūt pārāk pieradis esmu un vairs nejūtu eksotikas garšu?
Paēduši ejam nopirkt ananāsus, kas te lielā daudzumā. Viktors nopērk 3 ananāsus un 6 mango. Man tik daudz nevajag un paņemu tikai 1 ananāsu. Mango man vairs nepavisam negribas - laikam taču tomēr beigās par pusotru mēnesi būšu tos atēdies.
Braucam uz viesnīcu. Sagaidām 2 autibusu un kāpjam iekšā. Vakar šis autobuss līdz galam mūs neaizveda un bija jāizkāpj 2 pieturas iepriekš. Šodien redzu, ka autobus tomēr brauks arī tālāk un tādēl neizkāpjam. Pie parka autobuss nogriežas pa kreisi, bet sevišķi neuztraucos, jo kartē iezīmēts, ka tas izbrauc apli un tad tam ir pietura pie tilta, kur mums jākāpj ārā. Pabraucis krietnu gabalu, autobuss apstājas un kasiere pasaka, ka tas ir galapunkts. Kāpjam ārā. Esam aizvesti riktīgi šķērsām. It kā varējām kāpt iekšā un braukt atkal uz pieturu, kur iekāpām no rīta, bet kamēr domāju, autobuss aizver durvis un aizbrauc. Nav liela bēda - Google Viktoram ir pateikusi, ka tiekam uz mājām ar 3. autobusu, tik drusku vēl uz priekšu jāpaiet. Ejam. Atrodam pieturu, bet tur ielās tāds sastrēgums, ka liekas stundu brauksimm šo gabalu. Negaidīsim autobusu, bet iesim uz mums zināmo oranžo kuģīti, kas te 10 min attālumā. Ejam. Pēc 15 minūtēm esam pie piestātnes, bet man tāda nelāga nojauta, ka šeit tomēr nepiestāj oranžais kuģis. Kad pajautāju, tad manas aizdomas apstiprinās. Brauksim ar taksi. Kā reizi viens uz ielas stāv. Kāpjam iekšā, parādām kartē vietu uz kurieni jābrauc un braucam. Šoferis gan stāsta, ka viņš nezinot tādu viesnīcu, bet tas mūs neuztrauc, jo pēc kartes redzam kur viņš brauc un varam rādīt ceļu. Pamanu, ka šoferis nav ieslēdzis skaitītāju. Nospiežu skaitītāja starta pogu. Skaitītājs tik vienkārši vis neieslēdzas. Šoferis drusku tā kā neapmierināts, bet tomēr pats saspiež vajadzīgās pogas un ieslēdz aparātu. Braucam. Baigie sastrēgumi. Šoferis saka, ka mums ātrāk būšot ar kājām. Viņam laikam taisnība. Kāpjam ārā. Naudu neprasa, lai gan uzskaitīti 37 bāti. Ejam ar kājām. Jāiet nav tālu - kādi 2.5km, bet visu dienu staigāts un mana sāpošā kāja nebūt nav par to priecīga. Viktors pa priekšu pēc Googles norādījumiem. Es aiz viņa. Ceļš caur parku, parkam riņķī žogs. Google tak nezin, ka vārti otrā pusē slēgti. $##%^%$# Ejam atpakaļ riņķī pa ielu. Pāri ielai tuktuki. Brauksim ar to. Prasam cik maksās. Šoferis saka 200. Mēs kaulējamies un piesolam 100. Šis neparko. Stāsta mums visādas pasakas. Piesolu 120. Šis nē un nē. Labi, piesolu 150. Nē, šis nebraukšot gan par tādu naudu, jo viņa cena esot 200. Tad viņš kautko sabļaujas ar nākošā tuktuka šoferi. Tas braukšot par 150. Kāpjam iekšā un braucam. Sastrēgumi visriņķī. Pa īsāko ceļu, kur vadītājs mēģina apbraukt, nekas nesanāk, jo tur iela izrādās slēgta. Jābrauc vien atpakaļ un izbraukuši līkumu esam atkal turpat kur iekāpām. Šoreiz viņs brauc pa citu ceļu, tad pa mazām šķērsieliņām, līdz beidzot tiek ārā uz ielas, kas iet uz mūsu viesnīcu.
Veiksmīgi esam galā. Samaksāju 150 bātus un ejam uz viesnīcu.
Rīt vēl...