Vinh Long. Ceļos pirms 6:00 Vakar sarunāju ekskursiju un 6:15 jau mūs gaidīs nelielam
izbraucienam ar kuģīti un laivu pa tuvējo apkārtni un uz Cai Be peldošo tirgu. Par
šo tirgu esmu diezgan daudz lasījis internetā, kur tas tiek aprakstīts kā krāšņs un kolorīts pasākums. Par cik līdz šim nebiju tādu apmeklējis ne Taizemē ne Vjetnamā, tad šoreiz to izdarīšu. Tālu nav jāiet, jo mūsu hotelis ir 3 minūšu gājienā no upes. Tur
pat arī piestātne, kur mūs gaida liela laiva ar motoru.
Laiva ir stipri nolietota, kā vairums lietu šeit Āzijā, bet uz ūdens turas un skaļi rūkdama uz priekšu arī kustas.
Tā mūs pārceļ pāri
Mekongas atzaram. Tad pārsēžamies mazās airu laivās ar kurām brauksim pa
nelieliem kanāliem. Airēšana visai savdabīga salīdzinot ar mums pierastajām
laivām. Šeit airētāja, mums tā ir sieviete, stāv laivas aizmugurē un darbojas
ar gariem airiem. Pēc motora rūkoņas, šī ir laba atpūta. Nav pilsētas trokšņu,
var dzirdēt putnu balsis. Vietām gar krastiem vietējo mājas, banānkoki, džekfrūti,
palmas un vēl dažādi koki ar man nezināmiem augļiem. Pie katras mājas lielāka
vai mazāka laiva vai neliels kuģītis. Tie te ir galvenais transports.
Izbraukuši kādu gabalu pa maziem kanāliem, atkal kāpjam lielākajā un tālāk braucam pāri kādam platākam Mekongas atzaram. Ilgi nav jābrauc, kad
priekšā var saskatīt pirmās Cai Be tirgus laivas un kuģus.
Tepat garām upē
aizpeld nosprāgusi cūka.
Tālumā krastā var pamanīt vietejo katoļu baznīcu.
Izbraukusi līkumu mūsu laiva griežas riņķi, uz brīdi piestāj un tad ved atpakaļ. Jūtos diezgan apčakarēts, jo tas ko tur redzēju nebija ne tuvu tam, ko
biju lasījis. Varbūt, ka nepareizajā dienā atbraucām. Tālāk iebraucam
apskatīties vietējo bišu dravu un nogaršot tēju ar medu un laima sulu. Pa ceļam apskatu kā audzē sēnes
Tālāk uz
rīsu popkorna un kokosriekstu piena konfekšu fabriku. Izgatavošanas process
tiek parādīts un visu arī nodegustējam. Rīsu popkorna izgatavošana te īpaša,
rīsus ber pannā ar uzkarsētām smiltīm, kur tie uzsprāgst. Tad izsijā un apviļā
karamelē. Tad izrullē koka kastē un sagriež gabalos. Garšīgs našķis.
Ceha vidū, kur notiek viss ražošanas process, šūpuļtīklā guļ kāda vecāka
kundzīte. Ka tik ne tā, kas te regulē visus procesus. Izskatās, ka viņai nemaz netraucē ne apmeklētāju kņada ne ražošana.
Turpat
cehā arī ieraugām mūsu "kapteini", kurš šobrīd maisa katlu ar
kokosriekstu sulu - kā redzams viņš apvieno vairākus darbus, lai nesēdētu
bezdarbībā. Te arī vietējās šmigas fabrika.
Tur gatavo rīsu šņabi uz dažādiem augļiem un zālītēm.
Arī uz čūskām.
Aiz mājas ir būris ar pitoniem. Tos katru
vakaru izlaiž uz stundiņu "pastaigāties", lai tie ķertu peles, kas
dzīvo uz salas. Kā viņus pēc tam atrod un dabū atpakaļ būrī, tas man palika noslēpums. Var jau būt, ka paši atnāk mājās.
Kādu brīdi tā patusējuši ejam uz laivu un braucam atpakaļ uz
Mekongas otru krastu, kur sākām savu šīsdienas ekskursiju. Samaksājam par
braucienu un ejam uz viesnīcu. Ko lai pasaka - bija normāla izklaide nelielā pilsētiņā, tik tas tirgus šodien tāds pavisam švaks un panīcis. Pa ceļam cukurniedru sulas tirgotava. Tādai štellei
nevar paiet garām. Pērkam! Tikai bez ledus atšķirībā no tās, kā to dzer vietējie.
Ar ledu šī sula paliek ūdeņaina un nav tik garšīga.
Nedaudz atvilksim elpu un
tad jāiziet noskaidrot cikos iet autobuss uz CanTho.
Noskaidrojām - autobusi
atiet katras 15 minūtes sākot no 6 rītā. Biļete 23,000vnd.
Turpat blakus tirgus.
Pērkam kārtējo vitamīnu dozu - banānus,
longanus, rambutānus un sapodillu. Tad ejam uz tirgu paēst turpat, kur vakar.
Tante mūs ieraugot jau pa gabalu smaida. Saliek mums ēdamo pa bļodām. Garšīgi!
Evija pat gaļu sāka ēst (viņa taču veģetāriete...). Mēs ar Viktoru vēl prasam,
lai līdzi uztaisa katram pa 4 springroļļiem vakariņām. Beigās arī Evija sev
paņem tādus pašus tik bez garnelēm.
Launagā sapodilla, longans un rambutāni. Sapodillai arī laikam ka daudzas šķirnes. Iepriekš, ko biju ēdis, bija nedaudz citāda. Vēl tāda nianse, ka sapodilla ir garšīga tad, kad tā pavisam gatava, jo pusgatava tā ir pavisam negaršīga un sūra. Kā noķert to īsto brīdi, es pagaidām neesmu sapratis.
Ap
6 vakarā vēlreiz izejam pastaigāt pa pilsētu. Saule jau norietējusī, man palika
vēsi. Paskatījos cik ārā grādi. Gogle parādīja 29 ...
Aizejam nopirkt
baltmaizes bagetes un mazos banāniņus vakariņām. Mana mīļākā kombinācija - kraukšķīga baltmaize ar saldajiem banāniem. Vēl palikuši mango no iepriekš
pirktā un ledusskapī tā dīvainā desa. Vajadzētu apēst, lai nav jāved līdzi, bet
vēderā nav vietas.
Rīt vēl…