16. Dusmīgā meitene un aizmigušie omāri

    Phu Qhuoc – Ho Chi Minh - NhaTrang

Ceļos 5:00. Ātri iekožu dažus banānus, duša un eju jau lejā. 5:30 mums taksis uz lidostu. Aizbraucam ātri, jo ielas no rīta pavisam tukšas. Iečekojamies un gaidām kad sāksies iekāpšana. 

    Uz biļetes rakstīts 7:55, bet pulkstenis jau 8:10 un lidmašīnas vēl nav. Nākošais lidojums mums Hošimina-Ņačana. Laiks starp lidojumiem 2.5 stundas. Laiks pietiekoši pat ja šis reiss nedaudz aizkavēsies. Paiet vēl kādas minūtes 10 un redzam, ka piebrauc mūsu lidmašīna. Vēl brīdis un sēžam jau lidmašīnā. Mums baigi noveicies ar sēdvietām. Parasti šajās lidmašīnās ir maz vietas kājām, bet mēs sēžam tieši pie avārijas izejas un tur vieta krietni platāka, tā ka varu mierīgi izstiept kājas un pat vēl vieta brīva paliek. Šoreiz ĻOTI ērts lidojums.

    Pēc stundas esam jau Tanšonņatas starptautiskajā lidostā un ejam iečekoties nākošajam reisam. Šie nav saistītie lidojumi, tāpēc uz katru lidojumu jāiečekojas atsevišķi, bet tā nav liela problēma, jo mums ir tikai rokas bagāža. Atraduši check-in aparātus saņemam iekāpšanas biļetes un ejam uz ielas pretējo pusi nopirkt ko ēdami. Pildītās bagetes kā reizi ir tas, ko šobrīd varam apēst. Uzkoduši ejam atpakaļ, cauri kontrolei un sēžamies gaidīt, kad sāksies iekāpšana.

Stundas lidojums un esam NhaTrang. Latviski apmēram skan kā Ņačaņa. Ar vietējo busu par 50,000 aizbraucam līdz centram.

    Izkāpjot pavisam netālu ir mūsu hotelis. Dung Trinh Hotel. 7,76usd par 2vietīgu istabu! Šoreiz par labu cenu izdevās atrast ļoti ērtā vietā - gan jūra tuvu, gan tirgus, gan transports. Ieejam hotelī, bet tur neviena nav. Uzsaucu hello! Neviena nav. Uzsaucu jau dusmīgāk un skaļāk. Nav. Gaidam. Pēc laiciņa iznāk samiegojusies dusmīga meitene ar neapmierinātu skatu, atrod manu Agodas rezervāciju un iedod atslēgas. Tik neapmierinātu skatu recepsijā man vēl šeit nebija gadījies sastapt. Pat nepaprasīja pases, kas neraksturīgi Vjetnamai, bet nu jau tā ir otro reizi. Ejam augšā. Numuriņā iztīrīts, ja vispār tīrīts, pavirši - ziepju pleķi uz plaukta virs izlietnes, kaut kādi krāmi uz skapja, sieviešu krūšturis, kondicionieri nevaru ieslēgt. Nu bet tak par 7.76eur gandrīz pie jūras! Eju lejā. Saku, ka nestrādā kondicionieris un lai nāk iztīrīt. Šī neko - paņem manu atslēgu in iedod man citu numuriņu, 1 stāvu zemāk. Šis krietni tīrāks, bet nav ventilatora. Labi, iztikšu, bet atceros, ka esmu atstājis savu somu augšā iepriekšējā numuriņā. Slinkums kāpt lejā, varbūt izdosies atslēgt ar jaunā numuriņa atslēgu. Uzeju, slēdzu un.... atslēdzu. Nu super tās ķīniešu atslēgas.

    Jūra kas 5 minūšu gājienā no viesnīcas. Pie krasta milzīgi viļņi, tādi, ka knapi var ieiet. Kaifīgi. Ūdens silts, droši ka tuvu 30 grādiem. 

    Izpeldējušies ejam pa pilsētu. Garšīgi paēdam vietējo ēstuvē, un pēc tam meklājam VPBank bankomātu, kur izņemt naudu bez komisijas. Tirgū nopērkam augļus. Mango te lētāki kā Saigonā - 20,000vnd/kg, gan zaļie, gan dzeltenie. Tieši tikpat, cik tie te maksāja pirms 3 gadiem.  Zaļie ir ar izteiktāku garšu. Visi gatavi, smaržīgi un vēl joprojām nav apnikuši. 

    Vakarā ejot mājās redzam uz ielas tiek tirgoti omāri. 400,000-500,000vnd/kg. Kas tā par cenu??? Zvejnieku ciematā par 1,500,000, bet te 400,000. Aptrakuši! Laikam sabraukušie kaimiņzemes tūristi, te tos izpērk lielos daudzumos. Vienīgā atšķirība, ka tai ciematiņā tie omāri bija dzīvi, bet šie jau pārsvarā "aizmiguši". Cik ilgi guļ nav zināms... 

    Kāda kundzīte cep omārus zemē uz trotuāra ielu krustojumā!! Pilnīgs sviests! Vēl tik pietrūkst melnie ikri ielas ēstuvēs. Šī ir pilsēta, kur jūras tuvumā vairāk dzird un redz krievu valodu nekā vjetnamiešu. Veikalu piedāvājums pielāgots pieprasījumam.

    Viesnīcā plānojam nākošās dienas maršrutu. Tas aizņem daudz laika, jo sameklēt transportu un salāgot to ar ērtu nokļūšanu nakts mājās, ne visās pilsētās ir viegli. It sevišķi tādās, kas nav tūristu iecienītas, bet tieši pa tādām mēs gribam braukt.
    Eh... šodien ar bildītēm esmu paslinkojis...

    Rīt vēl...