Pāriet uz galveno saturu

19. Rolleri, kazu taka un melnie akmeņi


    TuyHoa. Labi izgulējos! Kā te viesnīcā forši smaržo palagi! 
Viktoram a Eviju sagribējies brokastīs kaut ko eiropeisku apēst. Es gan turpinu baudīt augļus un vietējos edienus.


     Šodien brauksim ar rolleriem. 


    Sākumā uzbraucam tuvējā kalnā, kur kalna galā kaut kāds raidītājs vai kas tamlīdzīgs. Domāju, ka kāds nāks āra uz dzīs prom, bet nē – te viss pa mierīgo. Skats lejā uz pilsētu labs un kazas pa ceļam satikām.



     Tad uz netālo Mũi Yến. It ka nekas īpašs, bet smuki. Pastaigājām, iedzērām kokosa pienu. 



    Tad laižam tālāk uz melno akmeņu Da Dia rifu. Izbraukājām gan lielos ceļus, gan mazos ciematiņus. 



    Govs pie palmas izskatās visai nepierasti.


    Forši – ārā karsts, bet braucot pūš vējš un ir labi. Pēc laiciņa sapratu, ka būs nebūs labi - nopirku lakatu, lai saule neapsvilina kaklu. Izskatos visai interesanti. 


    Piebraucam pie līča – tur tāds kā mazs ciematiņš. Braucam tik uz priekšu. Ieliņas paliek šaurākas, šaurākas un beigās saprotu, ka nekur īsti neizbrauksim. 



    Rifs ir kalna otra pusē, bet pa šo pusi, kur mēs tagad braucam, apbraukt nevar. Jābrauc riņķī pa otru pusi vai pāri kalnam. Riņķī kalnam braukt īsti negribējās un Viktors izsaka visai avantūrisku domu braukt pāri kalnam. It kā neliels tas kalniņš, bet ceļš gan vietām tāds, kā kazu taka. Mēs braucēji arī tik ar pāris dienu stāžu. Nu bet braucam – vai tad mums piedzīvojumi par daudz? Brīžiem liekas, ka labāk griezties apkārt un braukt atpakaļ, bet tomēr pārbraucam bez starpgadījumiem un kritieniem. 



    Pie rifa noliekam rollerus stāvvietā, noejam gar tirgotājiem, kas tirgo kaut kādus dīvainus augļus un ejam uz rifu.



     Smuki tie melnie akmeņi - tā kā izspiesti no zemes tādās daudzstūrainās formās. 

 

    Krietnu laiciņu pakāpelējām, pastaigājām un jāpošas atpakaļ, lai nav pa tumsu jābrauc. 



    Kas pavisam piekusuši, var pagulēt šūpuļtīklā.


    Kopā nobraucām nedaudz vairāk kā 70km. Pie beigām jau jutu nelielu nogurumu no braukšanas, bet varbūt tas tādēļ, ka atpakaļceļā gandrīz nekur nestājamies. Ja rolleris būtu mūsu ikdienas pārvietošanās līdzeklis, tad droši vien arī 100km liktos tīri viegli paveicams attālums.
    Daži bērnus tādos krēsliņos vizina.


    Vakarā karaliskas vakariņas vietējā restorāniņā. Pasūtu springroļļus, bet atnes paplāti , kur vēl klāt cepta zivs. Viktoram komplekts, kas pietiktu ģimenes vakariņām. 



    Izdevusies diena, daudz iespaidu, aprakstīt grūti - tāpēc šoreiz vairāk bildes nekā rakstītā. Rīt ceļamies agri, jo 6:50 vilciens

Šī emuāra populārākās ziņas

1. Kā tas viss sākās

     Viss sākās ar to, ka Norwegian akcijā parādījās biļetes RIX-ARN-BKK par 140 eiro. Bez lielām cerībām, ka kāds piekritīs braukt prom no Latvijas uz pusotru mēnesi, kā biju nolēmis, es piezvanīju Viktoram un teicu, ka ir laba cena biļetēm. Nepagāja ne ilgs brīdis, ka viņš atzvanīja un pateica – braucam. Atzīmēju kartē lielākos pieturas punktus, kuros noteikti gribētu pabūt un nopirku arī biļetes atpakaļceļam. Nekas daudz iepriekš nebija ne saplānots, ne rezervēts, bet līdz ar to mums ir lielāka brīvība un neesam piesaistīti viesnīcu rezervācijas datumiem. Varam brīvi mainīt savu uzturēšanās laiku un vietu. Apmēram mēnesi pavadīsim Vjetnamā un 2 nedēļas Taizemē. Man tā būs otrā viesošanās Āzijā, Viktoram un Evijai - pirmā.      Un tā, dzestrā, saulainā rītā, ar pavisam vieglu mugursomu plecos un sandalēm kājās, dodos uz Rīgas lidostu. Tur satieku abus līdzbraucējus - Viktoru un Eviju. Pirmais lidojums RIX-ARN pavisam īss. Tad neliela atelp

8. Brauciens uz Can Tho un vakara pastaiga

     Vinlonga. 8:00 no rīta kāds klauvē pie durvīm. Viktors atnesis man brokastīm pomelo, līčas, banānus, sapodillu un rambutānus. Cik labi, ka ir draugi. Bļin, alu gan aizmirsis. Labi, piedodu!       Šodien dosimies uz Konto. Aptuvens plāns izbraukt ap 9. Viesnīca rezervēta ar Agoda - 8euro par 2-vieīgu numuru ar kondicionieri un wc. Īsti gan vairs kondicionieris nav vajadzīgs, jo vakarnakt biju to ieregulējis uz 28 grādiem. Pa dienu sagribējās siltāku un pagriezu pat uz 29.      Izejot no viesnīcas lejā pie ieejas ir dzīvnieku un putnu tirdziņš. Suņi, papagaiļi, eži un vēl visādas radības. Evija pa logu bija redzējusi, ka iepriekšējā dienā kāds vīrietis nopērk vienā reizē 12 kucēnus un viņu visu laiku nelika mierā doma - ko viņš darīs ar tik daudz kucēniem. Teicu, lai iet uzprasa, bet neaizgāja. Tagad braucam prom tā arī nenoskaidrojuši. Ēšanai viņi par mazu un cik zinu, tad suņus ēd tikai Vjetnamas ziemeļu daļā, bet ejot pa pilsētu kādā vietā arī šeit ieraudzījām suņu kautķ

2. Bangkoka, tuktuks un garšīgās zupas

     5.30 esmu jau pamodies, kas ir visai netipiski priekš manis. Šodien brauksim uz AirChina biroju noskaidrot vai mana biļešu rezervācija patiešām eksistē, jo internetā to nevarēja atrast ne AirBaltic, ne citi. Brauksim ar kuģīti, jo nasko kuģīšu satiksme pa Čaopraijas upi ir ļoti ērta un ātra. Mums vajadzīgs kugītis ar oranžo karogu. Pēc neilga brīža tas ir klāt un kāpjam iekšā. Brauciens maksā 15 bāti neatkarīgi no attāluma. Vērojam apkārtni un  skatāmies gps kartē, kad jākāpj ārā. Izkāpuši ejam biroja virzienā. Jāiet kādi 2-3 km, tāpēc nekādu transportu neplānojam izmantot.      Pa ceļam pie mums pienāk onka no tuktuka un piedāvā par 50bātiem izvadāt 1h ekskursijā, bet būšot jāieiet kādā apģērbu veikalā - viņam par to tiekot litrs benzīna. Saku, ka mums nevajag, bet lai aizved uz AirChina biroju. Šis ar mieru par 50thb, es saku 30 un šis piekrīt. Vēl nosaka you are happy -