Hanoja. Sī ir praktiski pēdēja diena Vjetnamā, jo rīt no rīta jau lidojam projām. 30 dienas Vjetnamā ir paskrējušas neticami ātri. No rīta vēl pēdējā pastaiga pa Hanojas vecpilsētu un laiks krāmēt somu.
Šodien pārvāksimies uz citu viesnīcu - pie lidostas, lai rīt no rīta nav tik tālu jābrauc. Braucam ar sabiedrisko autobusu. Tas te ir lēts un pietiekoši ērts. 9,000vnd un pēc nedaudz vairāk kā pēc stundas jākāpj ārā. 5 minūtes ar kājām un esam pie viesnīcas. Family Transit Hotel 10,17usd. Samaksājis esmu jau iepriekš caur Agodu. Puisis recepsijā skatās rezervāciju un kautko stāsta mums par divstāvīgo gultu. Nē, nē, tādu man nevajag. Saku, ka vajag normālu gultu. Kamēr ieslēdzu wifi un ierakstu paroli, lai atvērtu telefonā rezervācijas datus, viņš attopas, ka ir ko sajaucis un saka, ka mums ir 2 numuriņi. Paņem atslēgas un ved mūs rādīt. Numuriņi tīri, kārtīgi.
Noliekam somas un ejam izlūkgājienā. Neko diži daudz te negaidu, jo ir diezgan nomaļa vieta, tomēr ar visu to, te ir vairāk kā desmit kafejnīcas un daudz dažādas ēstuves. Šobrīd gan tajāx neviena nav, jo ir dienas vidus, bet vakarā droši, ka te dabūsim visu, ko. Nu varbūt svaigos springroļļus nedabūšu, jo tie nez kāpēc te Hanojā liels retums. Un ja ir, tad dārgi - 3x-4x dārgāki, kā pirkām VinhLong un CanTho. Varbūt nepareizajās vietās meklēju.
Pagājuši krietnu gabalu pa ielu uz priekšu, Viktors nopērk ananāsus un ejam atpakaļ. Komunikācija ar vietējiem te atkal ļoti interesanta. Vai nu viņu domāšanas veids pilnībā atšķiras no mūsējā vai arī viņi ir stipri neapķērīgi. Tā pērkot ananāsus, pārdevēja rāda ar pirkstiem, ka cena ir 10,000 un parāda 1 pirkstu. Viktors parāda uz ananāsu un parāda 2 pirkstus, tipa ka vajag 2 gabalus. Pārdevāja saka nē un rāda 1 pirkstu - tipa nevis 20,000, bet gan tikai viens desmittūkstošnieks. Viktōrs atkal iebaksta ananāsā ar pirkstu un rāda 2. Šī atkal 1. Un tā reizes piecas, kamēr talkā nāk kāds vīrs un atkal sākas viss no gala. Neatceros vairs kā, bet ar kādu 10 reizi šiem tomēr pieleca, ka vajag 2 ananāsus.
Ejam atpakaļ. Gribu iedzert kapučino, bet tādas extras te nav pat krutākajās kafejnicās. Ir tikai vjetnamiešu kafija, sulas, smūtiji, tējas un alus. Labi dzeršu mango smūtiju. Viktors grib avokado. Rādu onkulim dzērienu kartē, ka vajag vienu (paceļu 1 pirkstu) mango un vienu ( atkal paceļu 1 pirkstu) avokado. Onka saraucis pieri skatās dzērienu kartē, rāda uz avokādu un paceļ 2 pirkstus. NĒ! 1 avokado un 1 mango. Onka atkal sažmiedz acis un mēģina ko salasīt, tad parāda uz mango un paceļ 2 pirkstus. Laikam viņam par sarežģītu. Laikam tas ir ārpus viņa domāšanas, ka katram savs. Rādam vēl reizes piecas, līdz beidzot liekas, ka viņš tomēr sapratis. Kad onka aiziet taisīt, es attopos, ka nepateicu lai neliek man ledu. Atkal neiespējamā misija - iestāstīt, ka nevajag ledu. No ICE! To viņš nesaprot. Ierakstu gogles tulkotājā - no ice un rādu viņam tulkojumu. Šis rausta plecus. Zinot, ka gogle stulbi tulko, pāmainu valodas un iztulkoju atpakaļ no vjetnamiešu uz angļu. Gogle parāda "no stone" , nav akmens. Ierakstu otrādi "ice no", jo citreiz tas palīdz iztulkot pareizi - gogle iztulko "the tape is not " - lente nav. Paldies goglei par palīdzību. Mēģinu savādāk - ierakstu ledus. Yes, to gogle māk iztulkot vjetnamiski. Rādu onkulim tulkojumu, izskatās, ka viņs saprot. Tad ar pirkstu parādu uz tulkojumu un ar rokām rādu NĒ, nevajag. Vēlreiz uz tulkojumu un ar rokām NĒ. Ieraugu saldētavā ledu un rādu uz to un tad atkal kratu galvu un ar rokām rādu ka NĒ. Viņš tā kā pamāj ar galvu. Ceru, ka beidzot saprata. Sēžam gaidam. Pēc kāda laiciņa sadzirdu tādu kā ledus malšanas skaņu. @#$%#%^%# ..laikam tomēr nav sapratis un smalcina ledu. Negaršo man auksti kokteiļi, kuros ir ledus gabali, vai rupji sasmalcināts ledus. Vai tad tiešām pilnmēness šādi ietekmē? Vēl neliels cerības stariņš tomēr ir, ka nebūs tas saberzts ledus, ko sadzirdēju. Atnes man smūtiju... cerības stariņš nodziest - ir man mango smūtijs sakults ar sasmalcinātu ledu. Vienīgais mierinājums, ka ledus ir samalts kā sniegs un jau kuļot izkusis, tāpēc ledus gabaliņu nav, bet tikai tas, ka auksts gan. Ok, samierinos un dzeru, jo garša ir laba un šodien vēlreiz strīdēties pēc vakardienas masāžas man nepavisam vairs negribas.
Onka aiziet taisīt nākošo Viktoram. Pēc īsa brīža šis pieiet pie Viktora ar dzērienu karti un rādot ar pirkstu pārjautā vai šo smūtiju. Viktors arī iebaksta ar pirkstu dzērienu kartē un pamāj ar galvu. Onka paceļ 2 pirkstus un rāda, ka 2 gabalus. Viktors paceļ 1 pirkstu un rāda, ka vienu. Tas atkal onkulim ir par sarežģītu - KĀ var uz 2 cilvēkiem pasūtīt 1 dzērienu. Šis atkal rāda 2 pirkstus, Viktors krata galvu un rāda, ka VIENU! Onka pamāj ar galvu un aiziet. Beidzot tak saprata. Atkal tiek malts ledus, bet tas ir labi, jo Viktors kā reizi arī gribēja ar ledu. Pēc brīža Viktors pamana, ka gatavotais smūtijs ir tieši tikpat dzeltens, kā manējais. Kautkāda nelaba nojauta, ka nebūs vīņam avokado, bet gan mango. Nelaime nenāk viena! Pēc brītiņa Viktors arī pamana, ka gatavotais daudzums ir krietni lielāks nekā manam dzērienam. Vai tiešām viņs nav sapratis un gatavo 2? Atbilde nav ilgi jāgaida - onka ar smaidu līdz ausīm nāk ar paplāti uz kuras nes 2 mango smūtijus. #$%^%#$%^ nu kā lai ar viņiem te komunicē, ja pat pēc mēneša šādi pārsteigumi?
Ar to jau viss vēl nebeidzas. Ir arī jāsamaksā. Vjetnamā ir pieņemts, ka viens maksā par visiem. Tas tā ir pēc noklusējuma, bet parasti, kad parādu, ka es maksāšu tikai par sevi, tad oficiante ātri vien to saprot un sarēķina mums katram atsevišķi. BET! Šeit nav oficiante, bet ir ONKULIS, kurš ar apķērību neizceļas. Mums te pēdējā diena, tāpēc gribu iztērēt visas sīkās 1,000 banknotes, jo maiņas punktos diez vai tās kādam būs vajadzīgas. Lai Viktoram neizdotu manis samaksāto naudu ar sīkajām banknotēm, viņs maksā pirmais. Saprotams, ka onka paņem naudu par visiem trim. Viktors izmisīgi mēģina parādīt, ka maksā par diviem, bet onka tik smaida un nesaprot. Tad es pieeju un rādu, ka maksāju par sevi. Dodu šim naudu, bet viņš izplūs pārlaimīgā smaidā un rāda, ka nevajag. Viņš to laikam uztver kā dzeramnaudu, jo Viktors tak nomaksājis par visiem. Viņš tik priecīgi smaida un rāda ka NĒ, NĒ! Nu nevajag viņam to dzeramnaudu. Beigās iedodu viņam tos 30,000 un eju prom, bet šis atdod tos Viktoram. Es gan tiku vaļā no sīcenes, bet Viktors īpaši nepriecājas. Labi, ka vakarā vēl ēst iesim, tad iespējams, ka varēs iztērēt.
Žēl, ka nenofotografējām onkuli, bet mums ir visas iespējas ieiet tur vēlreiz kautko padzert. Piemēram avokado smūtiju bez ledus...
Rīt vēl...
Rīt vēl...