14. Rolleri, pludmale un garākais gaisa tramvajs

    Phu Quoc. No rīta ātras brokastis, izsaucam taksi un braucam uz salas otru pusi - Ham Ninh. Sākumā bija pat tāda doma aiziet ar kājām, bet tomēr gabals visai liels un pa ceļam nezinu vai būtu daudz ko redzēt. Sadalot taksometra izmaksas uz 3 sanāk lēts brauciens. Izkāpjam aiz tirgus, kur Agoda rezervacijā norādīta mūsu naktsmāju atrašanās vieta. Paejam pa mazu ieliņu nedaudz uz leju, bet neko līdzīgu mūsu gesthausei, ar nosaukumu Hai Anh Guesthouse, es neredzu. Prasu vietējiem - tie tik rausta plecus. beigās viens parāda, ka jāiet uz otru pusi. Bļin, soļojam. Izstaigājam otru pusi, bet nu tak nav tur gesthause ar tādu nosaukumu. Ejam atpakaļ. Pa ceļam tirgotavas. Tur Atkal jautāju vai nezin tādu naktsmītni. Miestiņš tāds ka gandrīz 5 minūtēs var iziet no viena gala līdz otram, bet atrast nevaram. Tante mums atkal rāda uz to pašu pusi kur jau iepriekš mums rādīja. Ejam vēlreiz meklēt. beigās pavisam necilā vieta bez norādēm pamanu ko līdzīgu mājai, kāda bija bildēs Agodā, kad rezervēju. Beidzot!  Esam atraduši un ātri iečekojamies. 175000vnd/d. Pa lēto! Jauka vietiņa ar jaukiem cilvēkiem un pat ar rolleriem uz vietas, tiki drusku šo to pieremontēt vajadzētu un būtu perfekti priekš budžeta naktsmītnes. Teicu saimniekiem, ka viņi ielikuši Agodā lokācijas vietu 300m tālāk un līdz ar to grūti atrast, bet šie tik rausta plecus un kaut ko taisnojas. Ja nu kāds meklē šo vietu, tad šobrīd to var atrast pēc Gogles kartes. 

    Šodien lieli plāni - gribu izbraukt uz salas ziemeļu galu. Viktors gan nav īsti priecīgs par šādu domu, jo nav nekad braucis ar rolleri, bet kas var būt labāks, kā Vjetnamā mācīties braukt. Ha ha - melnais humors. 

    Paēdu ātras brokastis, paņemam rollerus un laižam. Pirmais pieturas punkts Sao Beach. Apmēram 20km. Pēc laiciņa nogriežamies no lielā ceļa, daži kilometri un jau moču stāvvieta. Neliela nesaprašanās par stāvvietas cenu 100,000, kas ir krietni daudz par rollera stāvvietu. Bet te privātā teritorija un nav īsti vēlēšanās braukt pa kādiem apkartceļiem. Ejam uz priekšu un starp kokiem jau var saskatīt jūru. 

    Krastā dažādas radības. Tiesa gan dzīvības pazīmes ir ne visām. Te arī kaut kas līdzīgs  medūzai. Zinu, ka šajā rajonā mēdz būt arī indīgās. Kāda ir šī nemēģinājām noskaidrot.

    Ūdenī būs jāuzmanās. Ūdens silts, saule silda, smiltis baltas. Beidzot arī pirmo reizi šī brauciena laikā izpeldamies. Te līdzīgi kā Jūrmalā - nepaliek strauji dziļš un diezgan ilgi jāiet kamēr tiek dziļumā līdz kaklam. Vilņi nelieli, maigi. 
    Ejam uz priekšu gar pludmali, kur tikai pa retam kāds cilvēks pastaigājas. Vietām riktīga miskaste no drazas, ko jūra izskalojusi, bet tas nespēj sabojāt labo iespaidu par šo vietu. Bija, bija vērts atbraukt uz šejieni. Šī pludmale ir kolosāla. 

    Tomēr ilgi šeit neuzkavējamies, jo ātri paliek tumšs un mums vēl daudz kas apskatāms. Par iemaksātajiem 100,000 varam kafejnīcā ko paēst vai padzert. Cenas krietni augstākas nekā pilsētā, bet te taču pludmale! Izdzeru burciņu mango kokteiļa un vēl tēju. To te pasniedz tādās lielās krūzēs, kā burka ar osiņu. 

    Laižam tālāk uz garāko pasaulē gaisa tramvaju - Hon Thom cable car.   5 km, nedaudz pamaldamies, kamēr atrodam pareizo ceļu, un esam klāt. Noliekam rollerus bezmaksas stāvvietā un ātri ejam iekšā. Mums maz laika, lai paspētu līdz tumsai atpakaļ. Vagoni jauni moderi. Visriņķī logi.  Biļetes 150,000VND Kāpjam iekšā. Viss vagoniņs mūsu rīcībā, jo šobrīd esam vienīgie braucēji. 

    Skati no augšas kā pasakā. Sajūtas fantastiskas. Visi tie mazie kuģīši, laiviņas, tālumā salas... SUPER, SUPER SUPER! 

    Vagoniņš kustas visai ātri - ap 30km/h un lai arī attālums ir liels (apmēram 8 km), jau pēc neilga brīža jākāpj ārā. Laiks mums pavisam maz, bet te ir bezmaksas transports pa salu. 

    Pa ceļam var redzēt kā te visriņķī vēl aktīvi notiek būvniecība, jo šis ir pavisam jauns projekts. Ātri uz pludmali, nopeldamies, dušas un pēc brīža dodamies atpakaļ. Pludmale jauka. Par cik aktīvā sezona jau beigusies, tad ir samērā maz cilvēku un jūtamies pietiekoši komfortabli. Ūdens silts, smiltiņas krastā parupjas, kā Saulkrastos, bet ūdenī smalkas. Sīki krabīši ložņā pa jūras dibenu un viens man nesāpīgi ieknieba kājā. Pieskāros ar kāju pie  akmeņa, kurš likās, ka iedzēla. Laikam jāuzmanās.

    Bezmaksas busiņš, atkal brauciens gaisa tramvajā, burvīgie skati vakara saulītē un pēc brīža esam galā. 

    Gaisa tramvaja termināls uztaisīts pa glauno. Tādā antīkā noskaņojumā.

    Sēžamies uz rolleriem un ātri uz mūsu gesthausi. Mums japasteidzas, jo drīz paliks tumšs, bet pa tumsu braukt ne pavisam negribas. Veiksmīgi līdz ar tumsiņu piebraucam pie gesthauses. Šodien esam nobraukusi 53 km. Šāds attālums ir kā reizi 1 dienai, jo tas neprasa īpašu sasprindzinājumu un ir visai viegli pieveicams. Atbraukuši turpat paēdam pamatīgu porciju ar ceptiem rīsiem. Saimniece pati pagatavoja. Garšīgi, man bija par daudz. Ejam ārā apskatīt šo miestiņu. Te netālu pērļu audzētavas, tādēļ pat uz ielas tirgo pērļu rotas par ļoti normālām cenām. Arī krabji te nav dārgi. Varbūt rīt ko vēl atradīsim. Pagājuši vēl nelielu līkumiņu, ejam atpakaļ, iedzeram tēju un ķeros pie rakstīšanas. Atkal vēls. Pl. 01:16. Bija fantastiska diena. Jāiet gulēt. Rīt laikam brauksim uz salas ziemeļu galu.