Pāriet uz galveno saturu

20. Aizmigušie putni un garšīgā zupa


    Tuy Hoa. Ceļos 5:30, jo 6:50 mums vilciens uz QuangNgai. Vakar tā arī neizdevās internetā nopirkt biļetes, jo nepieņēma nevienu no mūsu maksājumu kartēm. Brauksim uz staciju un mēģināsim tur nopirkt. Sliktākajā gadījumā dabūsim pastāvēt kājās 4.5 stundas 6:00 taksis ir klāt un par 65,000 mūs aizved līdz stacijai. Kasē rādu mūsu rezervāciju, kas nav apmaksāta. 



    Kasiere saka ka rezervācijas laiks beidzies. Saku, lai dod citas biļetes, bet viņa īsti nesaprot. Tad atnāk kāda cita meitene, kura kaut ko saprot arī angliski. 10 minūtes dažādu manipulāciju un tiekam pie biļetēm ar mīkstajiem beņķiem. Ok, biļetes nopirktas, tagad var padomāt par brokastīm. Mums vēl 15min laika, tāpēc sameklēsim pildītās bagetes. Atrodam tās ielas otrā pusē. 12,000 un tieku pie svaigas bagetes, kas pildīta ar zaļumiem, olām un čili. Vēl tik Pepsikola un brokastu komplekts gatavs. Līdz vilcienam 5 min laika, tāpēc, lai necūkotos vilcienā, apēdu savas brokastis. Garšīgi! 
Tur jau arī nāk mūsu vilciens. Atkal ērtie lielie krēsli, tik šoreiz ar muguru braukšanas virzienā, bet mani tas netraucē. 



    Braucot vilcienā arī internetā  sameklējam naktsmājas pilsētas centrā par 229,000.  My MyHotel. Ērta šī Agoda rezervācijas sistēma. Tad arī ķeros pie vakardienas notikumu rakstīšanas. Blakus krēslam ir elektrības rozete, kur ērti uzlādēt telefonu. Vjetnamas dzelzceļš ir ļoti ērts pārvietošanās veids. Iesaku visiem izmēģināt. Laiks protams, ka ilgāks, kā ar lidmašīnu, bet starp mazākām pilsētām, pat ja tur ir lidosta, tad lidot nav tik ērti un izdevīgi, jo tas ir daudzkārt dārgāk, krēsli neērtāki, lidmašīnā nebūs interneta un lidosta nekad nav pilsētas centrā. Vilcienā ik pa brīdim brauc ar ratiņiem un piedāvā ko ēdamu.



    Izkāpuši no vilciena ejam uz viesnīcu. Pa ceļam ir tirgus - kā reiz tas, kas mums vajadzīgs, lai sapirktu augļus. Izvēle protams nav ne tuvu tāda kā Ņačaņā, bet ananāsi ir saldi un banāni garšīgi. Mango vakarā noprovēšu. Nopirku sejas masku. Ne tik daudz, lai sargātos no putekļiem, bet gan lai saule seju nesvilina. Citādi jūtu, ka deguns drīz būs pārcepies. Laikam būs jāsāk lietot kādi kremi pret UV stariem.
Ir arī kaut kādi aizmiguši putni, bet tos šodien nepirkšu...



      Pēcpusdienā pastaiga pa pilsētu līdz upei. Skats pie upes pavisam nekāds, bet tur neskaitāmas vietas ar galdiņiem, kur acīmredzot tiks dzerts alus, jo var redzēt kastes ar alu. Visi krāmējas, kā uz baigo svinēšanu. Kas tur īsti notiks, tā arī nepajautāju. Apejam vēl kādu līkumu, padzeram kafiju un ejam meklēt kur paēst vakariņas. Pa ceļam šmigas veikals. Šmigu man nevajag, bet intereses pēc apskatos piedāvājumu. 





    Pēc kāda laika atrodam feinu vietiņu, kur jau kuplā pulkā pie metāla galdiņiem ēd vietējie. Šeit var redzēt cik daudz un dažādas mērcītes un piedevas ir uz galda labā/garšīgā ēstuvē. Par tām nav atsevišķi jāmaksā. Garšīgi - ļoti garšīgi! 



    Gandrīz pretī mūsu hotelim ir kāda kafejnīca/tējnīca. Dzērienu karte tikai vjetnamiski, bet ar Gogles un vietējo puišu palīdzību tiekam skaidrībā un pasūtam tēju. Ups... aizmirsām pateikt, ka gribam karstu un mums atnes augļu tēju ar ledu. Esam nedaudz apjukuši, bet nogaršojot tēja izrādās garšīga. Pulkstenis jau gandrīz 10 vakarā. Ātri uz viesnīcu. Zvans uz mājām, pierakstu dienas notikumus, augšuplādēju video un bildes, un gulēt.
    Rīt vēl...

Šī emuāra populārākās ziņas

1. Kā tas viss sākās

     Viss sākās ar to, ka Norwegian akcijā parādījās biļetes RIX-ARN-BKK par 140 eiro. Bez lielām cerībām, ka kāds piekritīs braukt prom no Latvijas uz pusotru mēnesi, kā biju nolēmis, es piezvanīju Viktoram un teicu, ka ir laba cena biļetēm. Nepagāja ne ilgs brīdis, ka viņš atzvanīja un pateica – braucam. Atzīmēju kartē lielākos pieturas punktus, kuros noteikti gribētu pabūt un nopirku arī biļetes atpakaļceļam. Nekas daudz iepriekš nebija ne saplānots, ne rezervēts, bet līdz ar to mums ir lielāka brīvība un neesam piesaistīti viesnīcu rezervācijas datumiem. Varam brīvi mainīt savu uzturēšanās laiku un vietu. Apmēram mēnesi pavadīsim Vjetnamā un 2 nedēļas Taizemē. Man tā būs otrā viesošanās Āzijā, Viktoram un Evijai - pirmā.      Un tā, dzestrā, saulainā rītā, ar pavisam vieglu mugursomu plecos un sandalēm kājās, dodos uz Rīgas lidostu. Tur satieku abus līdzbraucējus - Viktoru un Eviju. Pirmais lidojums RIX-ARN pavisam īss. Tad neliela atelp

2. Bangkoka, tuktuks un garšīgās zupas

     5.30 esmu jau pamodies, kas ir visai netipiski priekš manis. Šodien brauksim uz AirChina biroju noskaidrot vai mana biļešu rezervācija patiešām eksistē, jo internetā to nevarēja atrast ne AirBaltic, ne citi. Brauksim ar kuģīti, jo nasko kuģīšu satiksme pa Čaopraijas upi ir ļoti ērta un ātra. Mums vajadzīgs kugītis ar oranžo karogu. Pēc neilga brīža tas ir klāt un kāpjam iekšā. Brauciens maksā 15 bāti neatkarīgi no attāluma. Vērojam apkārtni un  skatāmies gps kartē, kad jākāpj ārā. Izkāpuši ejam biroja virzienā. Jāiet kādi 2-3 km, tāpēc nekādu transportu neplānojam izmantot.      Pa ceļam pie mums pienāk onka no tuktuka un piedāvā par 50bātiem izvadāt 1h ekskursijā, bet būšot jāieiet kādā apģērbu veikalā - viņam par to tiekot litrs benzīna. Saku, ka mums nevajag, bet lai aizved uz AirChina biroju. Šis ar mieru par 50thb, es saku 30 un šis piekrīt. Vēl nosaka you are happy -

8. Brauciens uz Can Tho un vakara pastaiga

     Vinlonga. 8:00 no rīta kāds klauvē pie durvīm. Viktors atnesis man brokastīm pomelo, līčas, banānus, sapodillu un rambutānus. Cik labi, ka ir draugi. Bļin, alu gan aizmirsis. Labi, piedodu!       Šodien dosimies uz Konto. Aptuvens plāns izbraukt ap 9. Viesnīca rezervēta ar Agoda - 8euro par 2-vieīgu numuru ar kondicionieri un wc. Īsti gan vairs kondicionieris nav vajadzīgs, jo vakarnakt biju to ieregulējis uz 28 grādiem. Pa dienu sagribējās siltāku un pagriezu pat uz 29.      Izejot no viesnīcas lejā pie ieejas ir dzīvnieku un putnu tirdziņš. Suņi, papagaiļi, eži un vēl visādas radības. Evija pa logu bija redzējusi, ka iepriekšējā dienā kāds vīrietis nopērk vienā reizē 12 kucēnus un viņu visu laiku nelika mierā doma - ko viņš darīs ar tik daudz kucēniem. Teicu, lai iet uzprasa, bet neaizgāja. Tagad braucam prom tā arī nenoskaidrojuši. Ēšanai viņi par mazu un cik zinu, tad suņus ēd tikai Vjetnamas ziemeļu daļā, bet ejot pa pilsētu kādā vietā arī šeit ieraudzījām suņu kautķ