Ha Giang (Google saka - Hazan). Pamostos ap 6:30, bet celties
negribas. Noguļu līdz 7:30 un negribīgi pieceļos. Jāiet nokārtot atļauja un
jāuzzin par šis pilsētas tūrfirmu piedāvājumiem. Šis laikam būs viens no tiem
gadījumiem, kas izmantot tūrfirmu gidu būs izdevīgāk nekā pašiem meklēt visas
skaistās vietas un pareizos ceļus. Pa to laiku zvana Viktors un saka, ka šie
jau izstaigājušies un lai es nākot lejā ēst. Tepat pie viesnīcas ir pildītās
bagetes. Brokastīm neko vairāk arī negribas. Apēdam un ejam uz imigrācijas
nodaļu. Tālu nav jāiet, ap 800m. Atrodam ātri, pagaidām minūtes 10, samaksājam
katrs pa 210,000dongu un saņemam atļaujas. Vienkārši, ātri un vēlāk nav jādomā kad
un kur kāds policists izdomās mums piesieties. Ejam meklēt tūrfirmas. Pirmajā, ko atrodam, puisis diezgan
saprotamā angļu mēlē izstāsta variantus. Mūs interesē 2-dienu vai 3-dienu tūre.
Ar močiem tas maksā 65$ dienā/1 cilvēkam. Biki
tā kā par dārgu. Un vēl par ko sākam šaubīties - vai spēsim izturēt 450km uz
moča pa kalnu ceļiem. Vai nebūsim vairāk nomocījušies nekā redzējuši. Paņemam
info, kontaktus un ejam tālāk. Nākošo kantori neatrodam, bet tam gandrīz blakus
ir kāds cits. Tur arī mums izstāsta iespējas. Kā variantu vēl piedāvā braukt ar
džipu - 65$/dienā no cilvēka. Nu dārgi tas priekš mums! Ejam tālāk. Beigās
tepat viesnīcā mums puisis piedāvā pa 600,000vnd/dienā moci ar visu vadītāju.
Moči ir forši, bet tikai braucot pie stūres. Ja ir jākratās aizmugurē vairākas
stundas, tad gan vairs diez ko forši nav. Vēlāk paprasu cik maksā mašīna ar
vadītāju. Arī 600,000. Nedaudz dīvaini, ka tāda pat cena, bet priekš šejienes
arī pilnībā reāli. Ejam augšā un vēlreiz pārcilājam piedāvātos variantus. Gribu lai forši, bet negribu arī, lai esam stipri nomocījusies dēļ
nepierastas sēdēšanas uz moča. Pats braukt īsti negribu, jo šeit lielajiem
močiem nav automātiskās ātrumu pārslēgšanas. Ar manuālo neesmu braucis kopš
skolas gadiem. Ejam paēst un tad vēlreiz parunāsim ar puiku no mūsu recepsijas.
Pārejam pa tiltu uz upes otru krastu.
Tur atrodam ielas malā ēstuvīti, kuras saimniece aicina mūs iekšā un piedāvā nūdeles. Īsti nezinu ko man gribās, bet kad izdzirdu vārdu Pho, tad saprotu, ka runā par garšīgo zupu. Sēžamies un ēdam. Patiešām garšīgi. Ar līkumiņu ejam uz viesnīcu. Neliela atpūta un tad iesim vēl paklaiņot pa pilsētu.
Rīt vēl...
Tur atrodam ielas malā ēstuvīti, kuras saimniece aicina mūs iekšā un piedāvā nūdeles. Īsti nezinu ko man gribās, bet kad izdzirdu vārdu Pho, tad saprotu, ka runā par garšīgo zupu. Sēžamies un ēdam. Patiešām garšīgi. Ar līkumiņu ejam uz viesnīcu. Neliela atpūta un tad iesim vēl paklaiņot pa pilsētu.
Rīt vēl...