Hanoja. Pamostos ap 5:00. Pa viesnīcas logu tālumā redzu lidostas gaismas. Vēl laiks pietiekoši, tāpēc guļu līdz 6:00. Lidmašīna 9:00, uz lidostu brauksim 7:15, jo mums te brokastis tikai 7:00, bet par cik lidosta tikai 2km attālumā, tad mierīgi paspējam. Gribēju pat iet ar kājām vai braukt ar sabiedrisko autobusu 1 pieturu, bet tad jāiziet biki agrāk un paliekam bez brokastīm. Pie kam sabiedriskais transpoets brauc uz T1 terminālu, kas ir iekšzemes lidojumiem, bet mums vajag jauno T2, kas atrodas 850m, no T1. Attalums nav liels un it kā pat bezmaksas shuttle busi starp termināliem kursē, bet par cik laiks mums nav pārāk daudz, tad gaidišana un iešana pa viaduktu labirintiem var radīt nevajadzīgu stresu. Brauksim ar taksi 70,000 ir nepilni 3 eiro.
Brokastīs piedāvājums pietiekoši plašs. Izvēlamies pildīto bageti ar olu, jo laiks mums nav daudz un ja gadījumā tā ilgi tiks gatavota, tad varēsim paņemt līdzi un lidostā apēst. Tomēr bažas ir veltīgas. Visai drīz atnes pasūtīto un mums ir 10 minūtes laiks, lai paēstu. Taksometrs nav jāgaida, jo uz lidostu mūs aizvedīs puisis no recepsijas.
5 minūtes brauciena un esam jau pie lidostas ieejas. Skatos pēc check-in aparāta, bet nekur to neredzu. Dīvaini, ka nesen uzceltā starptautiskajā lidostā nav šo aparātu, kur paši varētu izdrukāt iekāpšanas biļetes. Ejam stāvēt rindā pie galdiem, kur nodod arī lielo bagāžu. Rinda diezgan gara, bet visi stāv pie viena galda, taču uz otru tikai viena sieviete. Nostājos aiz viņas. Drīz vien arī daļa no garās rindas veikli sastājas aiz manis.
Dabūjuši iekāpšanas biļetes, ejam uz pasu kontroli. Pasē tiek ielikts zīmogs, ka izbraucam no Vjetnamas. Tālāk drošības pārbaude. Somas, telefoni un maki grozos un caur skaneri. Es nenoņemu vēdersomu, jo gribu redzēt vai šoreiz mani ar to laidīs cauri vai atkal liks noņemt. Pagājušo reizi lika noņemt un arī nazi atņēma. Šoreiz mierīgi izeju cauri. Ņemam savas somas un ejam. Mums vēl pusstunda laiks līdz iekāpšanai. Lēnām, aplūkodami veikalus un valūtu kursus, ejam/braucam uz 34 geita pusi. Varētu ieliet ūdeni pudelē, bet es kārtējo reizi esmu to kautkur atstājis un pazaudējis, taču nav liela bēda - mums lidojums nav ilgs un Bangkokā nopirkšu.
Drīz jau arī ziņo, par iekāpšanu. Precīzi 9:00 lidmašīna izkustas. Priekšā vēl dažas lidmašīnas, kas gaida, lai tiktu uz skrejceļu. Beidzot 9:20 paceļamies. No augšas var redzēt milzīgās sazaļojušās rīsa lauku plantācijas, kas ir visriņķī katrai apdzīvotai vietai.
Nav biezu mākoņu, tikai viegla dūmaka, tādēļ jau pēc nepilnas pusstundas arī lidojot virs Laosas varam vērot tās plašumus. Šajā dienā, kad aizlidojam no Vjetnamas, reģistrēts karstuma rekords 43.4 grādi. Parasti šajā gadalaikā tur ir ap 27 grādiem. Mums šis karstuma vilnis, kas bija Vjetnamas ziemeļu daļā, bija tikai par labu, jo citādāk kalnos būtu vēl krietni aukstāks un lietaināks. Un arī Hanojā būtu vairāk apmākušās un lietainas dienas.
Pirms Bangkokas pēkšņi parādās milzīgi balti gubu mākoņi. Lidojam cauri kā milzīgām sniega gubām. Ik pa brīdim lidmašīnu stipri sakrata, ja ne īsti amerikāņu kalniņi, tad karuselis noteikti. Izlidojuši cauri gubu mākoņiem varam vērot daudzos garenos taisnstūra formas lauciņus.
10:52 maigi piezemējamies Don Mueang lidostā. Kopš šī 2019. gada 14. aprīļa Latvijas pilsoņiem vairs nav vajadzīga vīza iebraucot Taizemē, tāpēc pasu kontroli izejam ļoti ātri. Nākošais lidojums uz Krabi mums pēc 6 stundām no šīs pašas lidostas.5 minūtes brauciena un esam jau pie lidostas ieejas. Skatos pēc check-in aparāta, bet nekur to neredzu. Dīvaini, ka nesen uzceltā starptautiskajā lidostā nav šo aparātu, kur paši varētu izdrukāt iekāpšanas biļetes. Ejam stāvēt rindā pie galdiem, kur nodod arī lielo bagāžu. Rinda diezgan gara, bet visi stāv pie viena galda, taču uz otru tikai viena sieviete. Nostājos aiz viņas. Drīz vien arī daļa no garās rindas veikli sastājas aiz manis.
Dabūjuši iekāpšanas biļetes, ejam uz pasu kontroli. Pasē tiek ielikts zīmogs, ka izbraucam no Vjetnamas. Tālāk drošības pārbaude. Somas, telefoni un maki grozos un caur skaneri. Es nenoņemu vēdersomu, jo gribu redzēt vai šoreiz mani ar to laidīs cauri vai atkal liks noņemt. Pagājušo reizi lika noņemt un arī nazi atņēma. Šoreiz mierīgi izeju cauri. Ņemam savas somas un ejam. Mums vēl pusstunda laiks līdz iekāpšanai. Lēnām, aplūkodami veikalus un valūtu kursus, ejam/braucam uz 34 geita pusi. Varētu ieliet ūdeni pudelē, bet es kārtējo reizi esmu to kautkur atstājis un pazaudējis, taču nav liela bēda - mums lidojums nav ilgs un Bangkokā nopirkšu.
Drīz jau arī ziņo, par iekāpšanu. Precīzi 9:00 lidmašīna izkustas. Priekšā vēl dažas lidmašīnas, kas gaida, lai tiktu uz skrejceļu. Beidzot 9:20 paceļamies. No augšas var redzēt milzīgās sazaļojušās rīsa lauku plantācijas, kas ir visriņķī katrai apdzīvotai vietai.
Nav biezu mākoņu, tikai viegla dūmaka, tādēļ jau pēc nepilnas pusstundas arī lidojot virs Laosas varam vērot tās plašumus. Šajā dienā, kad aizlidojam no Vjetnamas, reģistrēts karstuma rekords 43.4 grādi. Parasti šajā gadalaikā tur ir ap 27 grādiem. Mums šis karstuma vilnis, kas bija Vjetnamas ziemeļu daļā, bija tikai par labu, jo citādāk kalnos būtu vēl krietni aukstāks un lietaināks. Un arī Hanojā būtu vairāk apmākušās un lietainas dienas.
Pirms Bangkokas pēkšņi parādās milzīgi balti gubu mākoņi. Lidojam cauri kā milzīgām sniega gubām. Ik pa brīdim lidmašīnu stipri sakrata, ja ne īsti amerikāņu kalniņi, tad karuselis noteikti. Izlidojuši cauri gubu mākoņiem varam vērot daudzos garenos taisnstūra formas lauciņus.
Iesim pastaigāt pa pilsētu, samainīt naudu un paēst.
Paēdām tuvējā ēstuvē. Rīsi ar gaļu. Buljonu te nedeva klāt. Laikam skopuļi. Ejam tālāk, sameklēt kapučino. Liekas te tādu reti kurš dzer. Izejam caur tirgu un esmu pamatīgi izbrīnīts par tīrību kāda te valda. Nopērku mazos banānus. Vienu apēdu un mizu ilgi nēsāju rokā, jo šeit tik tīrs, ka neērti to mest zemē. Ieraugu kafejnīcu, kur tirgo kapučīno. Tomēr mani prieki nav ilgi - pasniegtais kapučino ir gandrīz bez kafijas garšas un putas ir tik švakas, ka jau pēc pāris minūtēm dzeru vienkārši pienu ar kafijas piegaršu. Piedevām pa virsu uzkaisīts kanēlis, kas smaržo labi, bet piedod putām nepatīkamu rūgtumu. Evija pasūtījusi latti. Viņas latei putas stingrākas kā manam kapučino un arī kafija stiprāka. Kaut kā man šoreiz nav paveicies. Izdzeru savu dzērienu, apēdu pusi banānus un ejam atpakaļ uz lidostu. Atrodam check-in aparātus, izdrukājam iekāpšanas biļetes un sēžamies gaidīt. Laiks vēl daudz, tāpēc darām to nesteidzoties. Kad palikusi stunda līdz izlidošanai, tad ejam cauri kontrolei. Evijas mugursomā pamana ko aizdomīgu un laiž vēlreiz caur skaneri. Ilgi pēta, tad tomēr atdod somu. Kad aizejam līdz vajadzīgajam geitam, tad iekāpšana nav vairs ilgi jāgaida. Mums šoreiz vietas 11-tajā rindā, tādēl nepavisam nesteidzamies un ejam tikai tad, kad lielākā daļa jau aizgājusi.
Pēc nedaudz vairāk kā stundas lidmašīna nosēžas. Ejam ārā uz lielā ceļa, jo tur it kā esot lētāks transports uz pilsētu. Gaidam autobusu vai songtew. Apstājas kāds auto un piedāvā aizvest pa 150. Cena laba, bet ar songtew mums intetesantāk. Un te jau pierasts, ka pat mazai naudiņai ir vērtība. Mēs piesolam 100. Šis nē, bet sāk kaulēties - 120. Piekrītam, jo tas tāpat ir mazāk nekā ar lidostas busu un daudzkārt lētāk kā ar taxi. Mūs aizved līdz Krabi centram. No turienes kādas 10 minūtes ar kājām līdz noskatītajai viesnīcai. Kad atrodam viesnīcu, tad izrādās, ka saimniece būs tikai pēc 20 minūtēm. Gaidam. Piebrauc saimniece. Esam caur Agodu iepriekš arī apmaksājuši. Ņemam atslēgas un ejam augšā. Numuriņi pilnīgi normāli, ja neskaita tādu sīkumu, kā izlietnes trūkumu. Ir gan teraco grīdas, gan TV, gan ledusskapis, gan pods, gan bideta, gan duša, bet izlietni paslinkojuši uzlikt. Tās vietā stāv liels plastmasas bundulis.... Taču tas man absolūti netraucē šeit pārnakšņot 1 nakti, jo arī atrašanāz vieta ir ļoti laba, tuvu centram.
Ejam paēst, bet ir vēls un daudzas ēstuves tukšas. Beigās atrodam kādu, kas liekas laba. Garšīgi, tik es biki par daudz esmu čili sabēris. Samaksājam katrs pa 40 bātiem.
Rīt laikam brauksim uz Ao Nang pludmali.