Phu Quoc. Gaiss 30, ūdens 30.
Ārā pamatīgi līst. Nu tik pamatīgi, ka neviens normāls
cilvēks degunu ārā nebāž. Darīt tāpat nav ko, tāpēc mēs ar Viktoru ejam uz jūru peldēties. Pa ceļu ūdens plūst kā upe - pamatīgā straumē nesdams
līdzi visu drazu, kas ir uz ceļa. Aizejot līdz jūrai redzu, ka tas viss tiek
ieskalots jūrā un ūdens ir krietni netīrs, bet ne tāds, lai nevarētu
izpeldēties. Nepaiet ne 10 minūtes, kā lietus beidzas. Brīdi peldējuši,
ejam gar krastu pastaigāt ātrā solī, citādi man te nekādas fiziskas slodzes un motors
sāk niķoties. Nekur tālu netiekam, jo sākas akmeņi, bet mums nav apavu. Iesim
uz otru pusi. Ejot redzam kā jūrā tiek iepludināta kanalizācija. Ne jau nu īsti sūdi, bet pelēka smirdīga šļura - sūdi vien ir. Jūra, tajās vietās, kur tas ieplūst,
krietnu gabalu uz abām pusēm ir pamatīgi piecūkota. Tālāk atkal tīra un dzidra.
Krietnu brīdi nogājuši, eja izpeldēties un nākam atpakaļ. Saulīte jau atkal
cepina un mēs tik ik pa brīdim ielienam ūdenī. Atnākuši uz viesnīcu meklējam
biļetes tālākam ceļam. Šodien no rīta pamanīju, ka Skyscanner mūs krietni
izjokojis - biļetes, kas vakar vēl maksāja 21eur, šodien jau 125. Esmu pamatīgā
šokā. Kamēr mēs pa jūru, Evija te bija atradusi labāku cenu - 50eur. Daudz
nedomādami pērkam. Līdz ar to ir noskaidrojies mūsu tālākais maršruts - lidojam
uz Nha Trang.
Viens darbiņs padarīts. Ejam ēst. Neko daudz nemeklēsim un tuvējā
ēstuvē paņemsim rīsus ar gaļu. Pēc brokastīm/pusdienām neliela atpūta un 14:00
ejam uz Vjetnamiešu masāžu. 1 stundu tiekam mīcīti un staipīti. Cena.par 60 min
ir 200,000vnd. Šī bija viena no labajām masāžām, ko baudījām visā ceļojumā. Ar
masāžām te kā ar bitēm - nekad nevar zināt cik profesionāli ir masieri. Tā arī
sanāk - ja viena ir bijusi laba masāžā, tad nākošā stipri bēdīga, pēc tam atkal
laba, tad slikta utt. Gandrīz kā pēc grafika :-)
Ap 17:00 vakarā ejam dzert tēju. Ilgi staigājam šurpu turpu,
bet neatrodam, ko gribam - mums piedāvā vai nu Lipton tēju no paciņām vai par
uzskrūvētu cenu. Pa ceļam ieraugu augļus. Tur arī tādi, ko neesam vēl ēduši.
Nopērkam marakuju un zvaigžņābolus (star applee).Tā staigājot esam atnākuši
līdz vietai, kur cep gliemežus. Domas par tēju paliek mazsvarīgas un sēžamies
pie galdiņa. Pasūtām 2 veidu grilētus gliemežus, rīsus, alu. Viktors ar Eviju
vēl kādus salātus. Lielie gliemeži tīri ēdami, bet mazie gan varen smirdīgi. Tā arī nesapratu - vai tie bija jau sabojājušies vai tā tiem ir jāgaršo.
Kamēr tā ēdam, redzam, ka sāk savilkties draudīgi mākoņi.
Nepaiet ne 5 minūtes, kad jau gāž tik pamatīgs tropiskais lietus, kādu es vēl
neesmu baudījis. Pērkons arī ducina ik pa laikam. Gaidām kamēr pāries. Tad
atpakaļ uz viesnīcu. Rīt no rīta pārvācamies uz salas otru krastu. Daudzās vietās var redzēt cik izdomām bagāti ir elektriķi. Te daži vietējo elektriķu meistardarbi.
Liekas visai dīvaini, ka tas viss nesaiet uz "īso"
un darbojas arī pēc pamatīgam lietusgāzēm.
Ejot uz mūsu hoteli pa ceļam tiek kārtējo reizi iedzerta vjetnamiešu kafija. Šoreiz nu pavisam neganti salda, jo kondensēto pienu viņi nav žēlojuši.
